Trusītis Muks – īsts ģimenes mīlulis. Tā audzēšanas plusi un mīnusi
Mazs, bet ņiprs. Kluss, bet bezbailīgs. Pa klēpi dzīvoties īsti negrib, taču ir draudzīgs – zilais pundurtrusītis Muks, kurš jau vairāk nekā gadu ar savu klātbūtni priecē mājiniekus. Šķirnes īpatnības un iezīmes, kā arī plusus un mīnusus, iegādājoties trusīti, izklāsta truša saimniece Elīza Mona Bērziņa un viņas mamma Laura.
“Šis mūsu ģimenē ir jau otrais trusītis – ar pirmo šķīrāmies pēc viena mēneša kopā būšanas. Iegādāties trusīti bija spontāna ideja – nopirkām to zooveikalā. Mums teica, ka trusītis ir pusgadu vecs, taču tas bija izkāmējis un nemaz neizskatījās nosauktajam vecumam atbilstošs. Diemžēl pavisam neilgi pēc ierašanās pie mums jaunais draugs devās uz citiem medību laukiem.” Elīza un Laura stāsta, ka ģimenes locekļu sirdis bija salauztas, un pēc nedēļas visi esot nonākuši pie kopīga lēmuma – trusītim ģimenē jābūt: “Pirmais trusītis bija iemesls otrā trusīša iegādei. Šoreiz gan to iegādājāmies trušu audzētavā.”
Trusīša vārds ir Muks: “Tas ir gana atraktīvs vārds – viņam ļoti piestāv. Bieži jokojam – nu Muks! Nekur vairs nemuks! Janvārī Mukam palika viens gadiņš, un vidēji šīs konkrētās šķirnes trusīši dzīvo astoņus gadus.” Šķirnei raksturīga viļņaina spalva un skruļļainas ūsas. Tas ir pundurtrusis, kura auguma aprises nekad nav lielas: “Pundurtruši maksimāli izaug 30 cm garumā. Tomēr ir dzirdēti gadījumi, kad cilvēki iegādājas it kā pundurtrusīti, bet dzīvnieciņš izstiepjas krietni lielāks, nekā gaidīts. Tas nozīmē vienu – ir sanācis nopirkt ne to, ko kāds solījis.”
Noteikti nepieciešams liels būris, jo trusītim ir jākustas. Vislabāk, ja ir iespēja ļaut izskrieties ārpus būra. Tieši būris veido lielākās izmaksas: “Būris maksāja ap 50 eiro, taču pats trusītis vien 15 eiro. Kopējās trusīša uzturēšanas izmaksas mēnesī varētu būt kādi 10 eiro.”
Muka saimnieki stāsta, ka viņam ne no kā nav bail, pat ne no suņiem. Muks ir draudzīgs pret visiem ģimenes locekļiem, taču nespēj iedraudzēties ar kaķi: “Diemžēl kaķis neieredz trusīti. Nekādi nevaram viņus salabināt. Šobrīd ir tāda kā līdzāspastāvēšana. Bet kopumā Muks ir vienlīdz draudzīgs ar visiem. Patiesībā trusīša būtība ir pavisam vienkārša – viņš būs draugs tam, kuram rokā atradīsies ābola serde.”
Konkrētajai šķirnei nekādas īpašās veselības problēmas, par kurām būtu jāsatraucas, neesot: “Šai šķirnei nav izteiktu veselības apdraudējumu, kā tas ir citu šķirņu trusīšiem, bet, kā jau visiem šiem dzīvnieciņiem, nervu sistēma ir ļoti jūtīga, un tas var izraisīt sirdstrieku. Vēl reizēm problēmas sagādā tas, ka trusītis ir tik mazs – ir bail samīt, nepamanīt. Tāpat jau pieminētā nepārtrauktā ēšana, kuras dēļ trusīti nevar ilgi atstāt vienu. Ilgākais laiks, ko Muks ir pavadījis vienatnē, – diena. Un arī tikai gadījumā, ja būrī ir daudz siena un ūdens. Ir mazliet dīvaini, ka truši neizdod pilnīgi nekādas skaņas, ja nu vienīgi, kad ir ļoti, ļoti apdraudēti – tad viņi skaļi pīkst.” Muks saviem saimniekiem ir iemācījis būt pacietīgiem – viņa dabūšana būrī reizēm varot būt īsts pārbaudījums. Šogad bija jau otrās Muka Lieldienas, taču, kā stāsta saimniece, savās pirmajās Lieldienās trusītis bijis ļoti sabijies, jo pavisam nesen nonācis jaunajās mājās.
