Trauslā robeža dzīvnieka glābšanā
Nodibinājums “dzivniekupolicija.lv” ir saņēmis informāciju par iespējamu cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 106.1 panta - Cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem un dzīvnieku nogalināšanas prasību pārkāpšana un lūdz kompetentās iestādes - Pārtikas un veterināro dienestu un Valsts policiju - izvērtēt situāciju.
Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas zirgs vārdā Maira, bet pēc dokumentiem Pērle vairāk kā mēnesi pakļauts ciešanām, kas līdzinās spīdzināšanai. Lūdzam atbildīgās iestādes pārbaudīt un izmeklēt sekojošus faktus, veicot iesaistīto personu – zirga īpašnieka, zirga turētāju, veterinārārstu un atbildīgo dienestu iesaistīto amatpersonu rīcības (darbību vai bezdarbību) izvērtēšanu:
- naktī no 21. uz 22.maiju 2015.g. Rugāju novadā ceļu satiksmes negadījumā notriekta un lauka malā atstāta guļoša ķēve, kurai līdz 23.maijam nav sniegta atbilstoša veterinārmedicīniskā palīdzība – savainotais dzīvnieks atstāts uz vairākām diennaktīm guļot lauka malā; tam nav doti atsāpinošie līdzekļi ar nolūku nogādāt to kautuvē; dzīvnieks nav nekavējoši pārvietots, lai tiktu sniegta veterinārā palīdzība; dzīvnieks nav eitanizēts;
- 23.maijā 2015.g. traumētā ķēve no Rugāju novada pārvesta uz Ozolnieku novadaSalgales pagastu, kur turēta Ivetas Bideres un Gundegas Bideres novietnē;
- pretēji vairāku veterinārārstu ieteikumam ķēvi eitanazēt, jo dzīvnieku nav iespējams izglābt, tas nav darīts, publiski uzsākot zirga ārstēšanas misiju, lai vāktu ziedojumus kājas amputācijai un protēzes izgatavošanai;
- 16.jūnijā 2015.g. Ivetas Bideres un Gundegas Bideres novietnē kūtī zirgam ir veikta kājas amputācija; Latvijā līdz šim nav veikta neviena kājas amputācija zirgam, tāpēc lūdzam noskaidrot, kurš pieņēma lēmumu un veica zirga kājas amputāciju tam nepiemērotos apstākļos;
- 25.jūnijā 2015.g. ķēve ir mirusi.
Elektroniski esam saņēmuši viedokli par dzīvnieka izredzēm atveseļoties no gūtajām traumām un turpmāko dzīves kvalitāti:
[1] Ķēves ievainojumi nebija savienojami ar zirga organisma funkcionalitāti, ņemot vērā sugas fizioloģijas specifiku, proti, sadursmes ar auto rezultātā viņai bija sadragāts priekškājas naga kauls, 2015.gada 07.jūnijā nokrita priekškājas naga kapsula, un saskaņā ar veterinārārstu viedokli, tā turpmāka ārstēšana nevarēja būt sekmīga un ķēve cieta spēcīgas sāpes. Neskatoties uz minēto, saskaņā ar DzAB „Ķepu Ķepā” medijos publicēto informāciju, laika posmā no 2015.gada 23.maija, atrodoties novietnē pie Ivetas Binderes un Gundegas Binderes ķēve tika pakļauta dažādām veterinārmedicīniskām manipulācijām, tai skaitā, tajā pašā novietnē tika amputēta daļa no priekškājas.
Vairāki zirgu veterinārijā specializējušies Latvijas veterinārārsti sākotnēji veica ķēves ārstēšanu, bet, kad kļuva skaidrs, ka ķēves gūtās traumas ir pārāk smagas, ārsti informēja novietnes īpašnieces, ka ir nepieciešams ķēvi eitanazēt, lai nepakļautu to turpmākām ciešanām un sāpēm. Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju Latvijas veterinārārsti, kas ir specializējušies tieši zirgu ārstēšanās, jau ir vērsušies Pārtikas un veterinārajā dienestā ar informāciju par cietsirdīgu izturēšanos pret minēto zirgu, pakļaujot viņu ārstēšanai, kura nebūs sekmīga.
[2] Būtiski ir norādīt, ka pat valstīs ar daudz progresīvāku veterinārmedicīnu ārsti un zirgu īpašnieki ļoti labi apzinās, ka zirga kājas amputācija ir loti smaga operācija un tās atveseļošanās un rehabilitācijas laiks ir ilgs un smags, prasa lielus naudas līdzekļus un ļoti specifisku turēšanas apstākļu nodrošināšanu, tādēļ zirgi ar šādām traumām tiek iemidzināti. Gadījumi, kad notiek eksperimenti un zirgam tiek amputēta daļa no kājas un izgatavota protēze, ir neatzīti, nosodīti un lielākoties tiek darīti naudas dēļ - lai turpinātu pelnoša vaislas zirga izmantošanu pēcnācēju radīšanā. Un otra galējība - popularitātes, atzinības, glābēja misijas vārdā.
Apzinoties zirga sugas specifiku, kas nozīmē, ka aptuveni 60% no zirga svara (vidēji 600 kg) tiek balstīta uz priekškājām, ka zirga veselība un izdzīvošana ir atkarīga no nepārtrauktas kustības, nav šaubu, ka zirgs, atšķirībā no suņiem vai kaķiem, nevar izdzīvot uz trīs kājām. Jebkādas darbības ar mērķi amputēt kāju nozīmē, ka turpmāko dzīvi zirgs cietīs no nepārtraukta diskomforta un sāpēm. Tāpat zirgs, atšķirībā no cilvēkam ierastiem dzīvniekiem kā suņi un kaķi, atveseļošanās laikā nevar atrasties guļus stāvoklī, jo tādā veidā zirgam tiek traucēta iekšējo orgānu darbība un rodas smagi izgulējumi, kas var būt viens no nāves cēloņiem.
Viennozīmīgi atzīstams, ka līdzīgas traumas un tai sekojošo ķirurģisko darbību (amputācijas) rezultātā zirga dzīves kvalitāte krasi samazinās līdz minimumam, radot nepārejošas sāpes un ar tām saistītus veselības traucējumus balsta-kustību sistēmā, vielmaiņā, sirdsdarbībā u.tml., kā arī negatīvi ietekmē dzīvnieka psiholoģisko un fizioloģisko stāvokli.
Ņemot vērā visu augstāk minēto, ir pamats uzskatīt, ka norādot uz šķietami nepieciešamām, bet bezjēdzīgām veterinārmedicīniskām manipulācijām, ievainotā ķēve veselu mēnesi tika pakļauta sāpēm un mocīta bez iespējām izveseļoties.
Notikums izraisījis diskusijas par dzīvnieka glābšanas un/vai mocīšanas ētisko pusi. Lūk viens no viedokļiem:
Glābšana nav mocīšana
Dzīvnieka eitanāzija kā saimnieka paša pieņemts lēmums ir ļoti smags solis, bet tāpēc ir vetārsts. Ja cerībās neticam vienam, tad- kaut vai vairāki vetārsti. Un, ja viņi VISI saka, ka izredžu nav, ka tā ir dzīvnieka mocīšana, tad lēmums, kas grūts pašam, bet nāk kā atvieglojums dzīvniekam, tomēr jāpieņem.
Cerēt uz brīnumiem un riskēt, izejot uz eksperimentiem, mēs varbūt varam atļauties uz sava rēķina, ne par svešām naudām, un arī tad tikai līdz robežai, kad tas vairs nav humāni. Jo ļoti bieži mēs, dzīvnieku īpašnieki, no savām dvēseles sāpēm baidāmies vairāk nekā žēlojam dzīvnieku viņa sāpēs.
Šai stāstā nav nevienu emociju no zirga īstā saimnieka puses, bet ir vien skaļi lūgumi pēc palīdzības no svešo glābēju puses. Ja ziedojumi ir tik lielā skaitā, tad būtu vien godprātīgi dot atskaites par to izlietojumu.
Kad Mairai nokrita nags, cerības vairs nebija. Vetārsti to darīja zināmu. Tad arī bija jānāk saprāta balss lēmumam par žēlsirdīgu eitanāziju.
Sandra Zaiceva, staļļa " Zirgzandales" 13 zirgu īpašniece
Lūdzam:
- uzsākt administratīvo lietvedību un izvērtēt Rugāju novadā naktī no 21. uz 22.maiju notriektās ķēves Mairas (zirgam esot mikročips, vārds Pērle, pases neesot) turēšanas un veterinārmedicīniskās aprūpes apstākļus Ozolnieku novada Salgales pagasta novietnē, kur tā turēta vairāk kā mēnesi. Lūdzam izvērtēt zirgu ārstējošo un amputāciju veikušo veterinārārstu kompetenci;
- nekavējoties izņemt mirušā dzīvnieka līķi un nodot to veterinārmedicīniskai ekspertīzei;
- papildus izvērtēt:
1) dzīvnieka iepriekšējos turēšanas apstākļus – kas ir dzīvnieka īpašnieks (turētājs), kur dzīvnieks turēts, kādos apstākļos – nepieciešamības gadījumā saucot pie atbildības dzīvnieka īpašnieku (turētāju) par dzīvnieka turēšanas noteikumu pārkāpumiem, ja tādi tiks konstatēti, pēc LAPK 106.panta - Dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšana;
2) dzīvnieka pārvadāšanas noteikumu ievērošanu – dzīvnieka veselības stāvoklis pārvadāšanas brīdī, nepieciešamie dokumenti dzīvnieka pārvadāšanai u.c.;
3) ceļu satiksmes negadījuma apstākļus – persona, kas notriekusi dzīvnieku un aizbraukusi no notikuma vietas, nesniedzot dzīvniekam palīdzību, izdarījusi pārkāpumu – atstājusi dzīvnieku bezpalīdzīgā stāvoklī, kas kvalificējama kā cietsirdīga izturēšanās pret dzīvnieku pēc Dzīvnieku aizsardzības likuma 4.panta pirmās daļas 4.punkta.
Augstākminētajā notikumā vērojami šādi pārkāpumi:
1) dzīvnieka turēšanas noteikumu pārkāpumi – dzīvnieka īpašnieks (turētājs) pieļāvis, ka dzīvnieks atrodas uz braucamās daļas; lauksaimniecības dzīvnieka turēšanas prasības, dokumenti u.c.;
2) ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi – notikuma vietas patvaļīga atstāšana, palīdzības nesniegšana cietušam dzīvniekam u.c.;
3) cietsirdīga izturēšanas pret dzīvnieku – ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transporta līdzekļa vadītājs atstājis dzīvnieku bezpalīdzīgā stāvoklī Rugāju novadā; dzīvnieka atstāšana bezpalīdzīgā stāvoklī 2 diennaktis lauka malā Rugāju novadā; dzīvnieka ārstēšana vai mocīšana mēneša garumā Ozolnieku novada Salgales pagastā.
Nodibinājums “dzivniekupolicija.lv” izveidots, lai sabiedriskā kārtā uzraudzītu dzīvnieku labturību un aizsardzību un izveidotu sabiedrisko dzīvnieku aizsardzības inspektoru kustību Latvijā. Par negadījumu ar zirgu Mairu nodibinājums saņēmis vairāk kā 50 lūgumus no dzīvnieku aizsardzības organizācijām, veterinārārstiem, zirgu turētājiem un privātpersonām iesaistīties un lūgt uzraugošās iestādes veikt izmeklēšanu.
Informācija masu medijos par notikušo:
www.kepa.lv/sos-palidziet-notriektajai-kevitei-mairai/
http://www.kepa.lv/sveicieni-no-mairas-skalojam-kaju/
http://www.kepa.lv/liekam-sistemas-mairai/
http://www.kepa.lv/par-mairu-divas-dalas/
http://www.kepa.lv/21-junijs-par-mairu/
http://www.kepa.lv/maira-mirusi/
http://www.delfi.lv/mansdraugs/zveru-dzive/46142877_mirusi-pirms-menesa-notriekta-kevite-maira
http://zirgam.lv/2015/06/11/rugajos-notriektajai-kevitei-izgatavos-protezi/
http://www.la.lv/rugaju-novada-notriektajai-kevei-varetu-uzlikt-protezi-operacija/
http://www.irir.lv/2015/6/10/rugaju-novada-notriektajai-kevei-varetu-uzlikt-protezi
http://www.la.lv/bedigs-keves-mairas-glabsana-paversusies-pret-pasiem-glabejiem/
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija
