To, vai valsts obligātais suņu reģistrs kļūs Latvijas veiksmes stāsts, noteiks suņu saimnieki no saviem maciņiem par veterinārārstu noteikto komerccenu
Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību, tāpat kā šobrīd visu pārējo dzīvnieku apzīmēšanas kārtību, uzticēt Ministru kabinetam (MK). Lai gan apzīmēšana nav ne ārstnieciska, ne profilaktiska procedūra un ES regula paredz jebkuru dzīvnieku apzīmēšanā iesaistīt apmācītas personas, tas netika ņemts vērā.
Neskatoties uz to, ka apmācītas personas, atbilstoši MK noteikumiem, Latvijā jau gadiem ilgi apzīmē ar krotālijām lauksaimniecības dzīvniekus un ar mikročipiem zirgus, Saeimas vairākums (ar balsojumu 33-Par, 35–Pret, 9–Atturas) uzskatīja, ka suņu čipēšanas jautājums arī turpmāk jāatstāj Saeimas kompetencē un suņus čipēt drīkstēs tikai veterinārārsti par komerccenu.
Nodibinājums "dzivniekupolicija.lv" pateicas 33 deputātiem, kuri 30.marta sēdē balsoja PAR deleģējumu MK izstrādāt suņu čipēšanas noteikumu atvieglojumus, lai tie turpmāk būtu pieejami arī trūcīgajiem iedzīvotājiem. Īpašs paldies deputātam Ingmāram Līdakam, aizstāvot priekšlikumus.
Par nepieciešamību suņu čipēšanas jautājumu nodot MK kompetencē, izstrādājot noteikumus apmācītu papildspēku piesaistei, iestājās MK, Zemkopības ministrija, Latvijas pašvaldību savienība, Latvijas lielo pilsētu asociācija, Latvijas lauksaimniecību organizāciju padome, Pārtikas un veterinārais dienests, virkne dzīvnieku aizsardzības organizāciju un dzīvnieku patversmju. Nodibinājums "dzivniekupolicija.lv" Saeimai iesniedza ziņojumu par valstī obligāti noteiktās suņu apzīmēšanas un reģistrēšanas ieviešanas gaitu, problēmām, priekšlikumiem un faktiem.
Priekšlikumu būtība grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā nebija kādam ko atņemt, bet kopīgi sadarbojoties gan veterinārārstiem, gan speciāli apmācītām personām, pilnveidot suņu reģistru, lai saskaitīti tiktu vismaz 200 000 suņu valstī. Pašreiz reģistrā ir mazākā puse - 93 000 suņi. Patversmes bija gatavas sadarbībā ar vietējām pašvaldībām organizēt suņu apzīmēšanas/reģistrēšanas kampaņas par pašizmaksu, jo anonīmu dzīvnieku uzturēšana patversmēs ir daudzkārt dārgāka. Ja dzīvnieks nav apzīmēts un reģistrēts, viņš ir anonīms. Tāpēc līdz šim Latvijā ierosinātās lietas par labturības pārkāpumiem vai cietsirdību pret dzīvniekiem parasti beidzas bez rezultāta. Jo ātrāk tiktu apzīmēti un reģistrēti visi Latvijā mītošie suņi, jo ātrāk Latvijā būtu iespēja pilnvērtīgi nokontrolēt suņu obligāto vakcinēšanu pret trakumsērgu, pierādīt īpašuma tiesības, ātri atgriezt pie saimniekiem noklīdušos dzīvniekus, kā arī saukt pie atbildības un piedzīt izdevumus no tiem saimniekiem, kuri par dzīvniekiem nerūpējas pienācīgi vai izturas cietsirdīgi.
Lai gan visi šie fakti deputātiem bija pieejami un, cerams, iepazīti, debatēs paustie deputātu Ingūnas Rībenas, Askolda Kļaviņa un Artusa Kaimiņa viedokļi par to neliecināja.
Mēs ceram, ka turpmāk PRET un ATTURAS balsojošie tautas kalpi kopā ar saviem padomdevējiem, izstrādās citu risinājumu – kā panākt, lai visi suņi Latvijā būtu čipēti, reģistrēti un vairs anonīmi pamesti nenonāktu patversmēs, kur par viņu uzturēšanu vai likvidēšanu tiek tērēti pašvaldību budžeti no nodokļu maksātāju līdzekļiem. Cerams, ka tās nebūs represīvas metodes, kur bailēs no sodiem cilvēki izvēlēsies no dzīvniekiem atbrīvoties, tādējādi palielinot nelaimīgu, pamestu dzīvnieku skaitu. Cerēsim, ka deputāti palīdzēs tiem trūcīgajiem, pensionāriem - suņu saimniekiem, kuri nespēj atļauties izpildīt obligāto suņa čipēšanas prasību 5 kārtīgas komerccenas apmērā. Aicinām tos lauku un pilsētu iedzīvotājus, kuri to nevar atļauties, rakstīt deputātiem vai frakcijām. Tāpat ceram, ka tautas kalpi izbrīvēs laiku, lai apmeklētu kādu no 29 dzīvnieku patversmēm Latvijā. Nedēļas nogales šim ir piemērots laiks.
Paļaujoties uz solījumiem, ka valsts vienotais suņu reģistrs ir Latvijas veiksmes stāsts,
vienmēr rūpēs par dzīvnieku labturību un aizsardzību,
Nodibinājums "dzīvniekupolicija.lv"