Taurgovis - turēšanas prasību un labturības prasību sprukās
Ir obligāti vajadzīga diskusija, jo šobrīd publiski pausta divu viedokļu sadursme: taurgovju turētāji saka, ka prasības ir nesamērīgas un neizpildāmas; ierēdņi uzskata, ka ES un nacionālās prasības ir izpildāmas. Kurš kaut ko nesaprot? Kurš maldina sabiedrību?
Dzīvnieku policija ir dzīvnieku interešu sardzē!
Nedrīkst būt tā, ka labturības prasības kaitē dzīvniekam - tātad kaut kas nav kārtībā: vai nu prasībās vai dzīvnieka statusā.
Ir zināms, ka taurgovis nav parasts dzīvnieks: izmirusi suga (kopš 1627.g.); šie dzīvnieki ir mākslīgi radīta taurgovij līdzīga suga (patiesībā tikai šķirne); ne īsti savvaļas, ne īsti lauksaimniecības dzīvnieks; ievesti Latvijā kā "pļaujmašīnas" (lai cik ciniski tas neskanētu, šie dzīvnieki te nav aiz dzīvniekmīlestības turēti, tiem ir konkrēta funkcija: noganīt pļavas, lai nav jāpļauj).
Kas attiecas uz prasībām - tās vēl pētīsim, uzklausīsim atbildīgās ministrijas viedokli un ceram uz konstruktīvu situācijas analīzi, lai nav jālikvidē dzīvnieki. Bet skaidrs, ka šobrīd ir vairāk jautājumu, nekā atbilžu. No publiski pieejamās informācijas izriet:
Dzīvnieks
Turēšanas prasības - labturība
Taurgovs jeb Heka taurs, Heka liellops;
Selekcijas ceļā iegūta liellopu šķirne;
Govju šķirne – atgriezeniskā selekcija, krustojot dažādas mājas govju šķirnes;
No mājdzīvniekiem rekonstruēta izmirusi savvaļas suga;
20.gs. 20.-30. gados vācieši brāļi Heki sāka dažādu Eiropas govju šķirņu krustošanu ar mērķi iegūt dzīvniekus, kas maksimāli līdzinātos izmirušajiem tauriem un būtu spējīgi izdzīvot savvaļas apstākļos;
Dzīvnieki apveltīti ar daudzām savvaļas dzīvei nozīmīgām īpašībām: 1) taurgovis spēj izmantot ar uzturvielām nabadzīgu barību, 2) ir izturīgas pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem, 3) tām ir labi organizēta bara struktūra, lai aizstāvētos pret plēsējiem (vilkiem);
Viens no lozungiem, ievedot dzīvnieku Latvijā, bija: atjaunot dabā izmirušos taurus;
Kopš 1627.g. izmirušā taura līdzinieks;
Tādejādi tas nav ne īsti savvaļas dzīvnieks, ne pieradināts mājlops;
Suga vai šķirne? Taurs ir suga (izmirusi, dabā nepastāv), bet Heka liellops ir šķirne (mākslīgi selekcionēta, dzīvnieki izlaisti dabā dzīvot savvaļas apstākļos);
Pasaules Dabas Fonda programma atgriezt dabā trīs lielo Eiropas zālēdāju sugas: sumbri, savvaļas zirgi, tauri;
Faktiski šie dzīvnieki ir “pļaujmašīnas” – nogana pļavas un atjauno dabisko ainavu, kas svarīga bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai;
Pat ja tā nav savvaļas dzīvnieku suga, tie tomēr ir pie cilvēka nepieradināti dzīvnieki.
Latvijā kopš 2004.gada;
Tiesiskais regulējums - ES un nacionālie normatīvie akti par liellopu dzimtas dzīvniekiem;
Vienādas prasības pieradinātiem un nepieradinātiem dzīvniekiem? Kā nodrošināt to izpildi – vai ir izstrādātas rekomendācijas tieši taurgovju turēšanai?
Dzīvnieka sagūstīšana un iemidzināšana: cilvēkam dārga – dzīvniekam veselību un labturību ietekmējoša, mokoša;
Kas ir Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijās, ko tā sniegusi ZM?
Atbalsta maksājumi - lielo zālēdāju saimnieki finansiālam atbalstam var pretendēt uz diviem maksājumiem – 1) uz maksājumu bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai zālājos, ko aprēķina ņemot vērā zālājam noteikto klasi un zālāja platību, 2) uz maksājumu par lauksaimniecības dzīvnieku skaitu, ja tas tiek reģistrēts Lauksaimniecības datu centrā un tiek izpildītas nepieciešamās uzskaites prasības. (ja LDC datubāzē ir tikai 69 reģistrēti Heka liellopi, tad pārējie nesaņem atbalsta maksājumus?);
Reģistrācija Lauksaimniecības datu centrā;
Veterinārā uzraudzība un pārtikas izsekojamība – tādēļ ir jāveic veterinārie izmeklējumi;
Pārtikas drošība – vai šos dzīvniekus ēd? Ja jā, tad kāpēc gaļas kvalitāti nevar vērtēt pēc dzīvnieka nonāvēšanas?
Dzīvnieku uzskaite, lai kontrolētu pārvietošanu? Ja jā, tad apzīmēšanu un reģistrēšanu var veikt vienlaikus ar pārvietošanas organizēšanu;
Dzīvnieku slimību izplatības ierobežošana – vai ir apstiprinājums tam, ka šie dzīvnieki izplata slimības, ietekmē cilvēku veselību? Kādi infekcijas riski pastāv? Šo govju skaits neesot liels…
Selekcija – Latvijā ar to nenodarbojas;
Prasības vienotas visām ES dalībvalstīm, tomēr: “Brisele pieļauj atkāpes taurgovju noteikumos”; “ikvienai ES dalībvalstij ir iespējas atrunāt izņēmuma gadījumus, ja tie ir pamatoti, jo „nekas nav akmenī iekalts”. Nīderlandē un Beļģijā arī ir taurgovis, bet tur nevienu nespiež izķert šos dzīvniekus un veikt regulāras analīzes”;
Vai prasības ir samērīgas un lietderīgas? - darbības nav realizējamas un ir cilvēkam bīstamas, jo taurgovis pēc uzvedības ir drīzāk savvaļas dzīvnieki ar lielu masu un spēku; arī process, kad šie lopi nonāk regulārā saskarē ar cilvēku, ir pretrunā ar dabiskajiem savvaļas dzīvnieku instinktiem.
Primāri ir dzīvnieks, tā aizsardzība – ja labturības prasību nodrošināšana rada dzīvniekam stresu un ciešanas, tad tās NAV labturības prasības (pēc fakta tās patiešām arī nav labturības prasības, bet gan turēšanas prasības – dzīvnieka apzīmēšana, reģistrēšana, analīžu ņemšana – atceramies, kas ir “labturība”: dzīvnieka fizioloģisko un etoloģisko vajadzību nodrošināšanas pasākumu kopums (DzAL 1.pants 12.punkts)).
Ja jau tika atļauts tos ievest valstī un atļauts tos turēt, tad ir jānodrošina, ka dzīvnieks necieš ne turēšanas, ne valsts noteikto prasību dēļ.
Viennozīmīgi ir skaidrs, ka prasības ir vērtējamas kā nesamērīgas, ja to dēļ ir jāpieņem lēmums dzīvniekus likvidēt.
Situācijas risināšanā jāiesaistās ir abām ministrijām:
1) ZM – jo pēc statusa dzīvnieki pielīdzināti lauksaimniecības dzīvniekiem, to turēšanas uzraudzība ir PVD kompetence;
2) VARAM (DAP) – dzīvnieku ievešanas un turēšanas mērķis ir vides aizsardzības joma (Latvijā lielo zālēdāju atjaunošanas programmu uzsāka Pasaules Dabas fonds (WWF) 1996.gadā): bioloģiskās daudzveidības nodrošināšana, reto augu un dzīvnieku sugu aizsardzība, dabisko ainavu uzturēšana, zālāju saglabāšana u.t.t. Šie dzīvnieki tiek turēti aizsargājamās teritorijās (Papes dabas parks, Ķemeru nacionālais parks, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts).
