Sugas aizsardzības plāns palīdzēs veicināt roņu un cilvēka interešu līdzāspastāvēšanu
Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) pasūtījuma izstrādātais sugas aizsardzības plāns roņiem turpmākajos gados dos iespēju veicināt Latvijas ūdeņos mītošo roņu sugu saglabāšanu un vienlaikus risināt konfliktsituācijas ar piekrastes zvejnieku saimnieciskajām interesēm.
Vienots roņu sugu aizsardzības plāns izstrādāts trim Baltijas jūrā un Latvijas jūras ūdeņos sastopamajām roņu sugām: pelēkajam ronim Halichoerus grypus, pogainajam ronim Pusa hispida un plankumainajam ronim Phoca vitulina. Šis ir viens no pieciem sugu aizsardzības plāniem, kas ir izstrādāts Pārvaldes īstenotās Dabas skaitīšanas projektā. Vēl ir tapuši plāni sugu grupai “Pūces” un “Dzeņveidīgie”, kā arī dīķa naktssikspārnim un platausainajam sikspārnim.
Sugas aizsardzības plāns ir apstiprināts uz turpmākajiem 10 gadiem. Pateicoties tajā ietvertajiem datiem, Zemkopības ministrija jau ir ieviesusi kompensācijas mehānismu par roņu nodarītajiem zaudējumiem piekrastes zvejā un pērn jau saņēma pirmos pieteikumus kompensāciju izmaksai.
Pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode stāsta, ka plāns analizē, pēta un apkopo informāciju par Latvijas piekrastē esošajiem roņiem un to uzvedību, ekoloģiju, kā arī skaidro likumsakarības, kāpēc pieaug roņu radītie zaudējumi.
“Dokumentā apkopotā informācija par dzīvnieku skaita pieauguma tendencēm, ēdienkarti, paradumiem, zvejas rīku postījumiem un citi aktuālie dati bija iztrūkstošais posms, lai meklētu risinājumus cilvēku un roņu līdzāspastāvēšanai Latvijā. Tieši šie dati ļāva Zemkopības ministrijai risināt kompensāciju jautājumu un uzsākt kompensāciju izmaksu zvejniekiem. Vienlaikus plānu izstrādājušie eksperti norāda, ka ir nepieciešams pilnveidot kompensāciju sistēmu, jo tā šobrīd paredz atbalstu piekrastes zvejniekiem, tomēr dati liecina, ka roņi barojas ne tikai jūrā, bet arī iekšzemes ūdeņos. Līdz ar to būtu vēlams paredzēt kompensāciju maksājumu par roņu radītajiem zaudējumiem arī iekšzemes ūdeņu zvejniekiem,” skaidro G. Strode.
Jau izstrādājot dokumentu, ņemts vērā, ka konfliktsituāciju skaits var palielināties, jo pelēko roņu populācija turpina pieaugt, bet pogainā un plankumainā roņa stāvoklis pasliktinās.
Latvijā nevienu no šīm roņu sugām nav ļauts medīt, turklāt pelēkais un pogainais ronis iekļauts īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Tomēr ir pieļaujama to kā nemedījamu dzīvnieku limitēta ieguve atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteiktajiem principiem ar mērķi pasargāt zvejas rīkus un lomus no roņu radītiem bojājumiem. Taču pirms šādas prakses ieviešanas vēl jāveic pilotpētījumi par dažādu izmantoto ieguves metožu efektivitāti, lai pārliecinātos, vai un kā tās samazina roņu radītos zaudējumus zvejas rīkiem.
Ar roņu sugas aizsardzības plānu var iepazīties Pārvaldes tīmekļa vietnes sadaļā Sugu un biotopu aizsardzības plāni.
Dabas skaitīšanas jeb Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” visas paredzētās aktivitātes tiks īstenotas līdz 2023. gadam. Plašāka informācija pieejama vietnē www.skaitamdabu.gov.lv un www.daba.gov.lv.