Saeimas Tautsaimniecības komisijā 12.novembrī turpināsies diskusijas par dzīvnieku aizsardzībai nepieciešamajiem grozījumiem speciālajos likumos. Dzīvnieku aizstāvji lūgs Saeimas deputātus uzņemties likumu grozījumu iniciatīvu, jo izpildvara to ignorē.
Saeimas Tautsaimniecības komisijā 12.novembrī turpināsies diskusijas par dzīvnieku aizsardzībai nepieciešamajiem grozījumiem speciālajos likumos. Dzīvnieku aizstāvji lūgs Saeimas deputātus uzņemties likumu grozījumu iniciatīvu, jo izpildvara to ignorē.
Jau pavasarī 33 Dzīvnieku aizsardzības organizācijas uzsāka cīņu, lai panāktu izmaiņas Dzīvnieku aizsardzības likumā un Veterinārmedicīnas likumā ar virkni prasībām, kas uzlabotu dzīvnieku situāciju Latvijā. Īpaši mēs lūdzām ar likumu ierobežot un noteikt bargāku sodu par vardarbību pret dzīvniekiem.
14.maijā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē deputāti uzdeva Zemkopības ministrijai vasarā sasaukt darba grupu, kurā piedalītos arī nevalstiskās organizācijas un sociālie partneri, lai sagatavotu priekšlikumus likumu grozījumiem.
“Tā kā pastāv milzīgs sabiedrības pieprasījums uzlabot likuma normas pēc būtības, kas nav pietiekami diskutēts ministrijas darba grupās, par ko priekšlikumus bija iesnieguši arī vismaz 5 Saeimas deputāti, komisija lēma neturpināt diskusiju Saeimā, bet gan uzdot Zemkopības ministrijai nekavējoši organizēt darba grupas, saskaņot viedokļus ar nevalstisko sektoru, un tad, uzsākoties Saeimas rudens sesijai, nākt ar jau gataviem priekšlikumiem kā risināt visas tās daudzās problēmas uz ko sabiedrība un dzīvnieku aizsardzības organizācijas visu šo laiku norādījušas”, rakstījām toreiz.
Lieki piebilst, ka Zemkopības ministrija ar Saeimas uzdevuma izpildi nesteidzās – pirmā un vienīgā sanāksme tika sasaukta vēlā rudenī - 25.oktobrī un tikai pateicoties Saeimas deputātu atgādinājumam.
Tā kā bija ļoti liels skaits iesaistīto pušu, sanāksme Zemkopības ministrijā norisinājās 3 stundas. Tajā no valsts institūciju puses piedalījās saeimas deputāti Raimonds Bergmanis, Regīna Ločmele-Luņova, Dace Rukšāne - Ščipčinska, kā arī pārstāvji no Zemkopības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts policijas, Rīgas pašvaldības policijas, Rīgas domes, Liepājas domes, Pašvaldību savienības.
Savukārt no nevalstiskā sektora piedalījās dzīvniekupolicija.lv, kas pārstāv visas 33 dzīvnieku aizsardzības organizācijas, kas pavasarī aizsāka diskusiju par nepieciešamību pēc izmaiņām likumos, kā arī Latvijas Kinoloģiskā federācija, Latvijas Veterinārārstu biedrība un citu organizāciju pārstāvji.
Tika diskutēts par pieciem Dzīvniekupolicija.lv iesniegtiajiem priekšlikumiem, ko pašlaik jau atbalstījuši deputāti no 5 Saeimas frakcijām. Tie īsumā ietver piecus galvenos punktus:
1. Aizliegums turpmāk turēt dzīvnieku personai, kas sodīta par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku;
2. Sakārtot mājas (istabas) dzīvnieku audzēšanas (vairošanas un tirdzniecības) rūpalu tā, lai neciestu dzīvnieki;
3. Uzlabot suņu obligātās reģistrācijas sistēmu tiktāl, ka datubāzē ir vismaz 90% no Latvijā mītošiem suņiem un sakārtot mājas (istabas) dzīvniekiem izsniedzamo dokumentu jomu, neuzspiežot kā obligātu ES ceļošanas pasi katram Latvijas sunim;
4. Izstrādāt tiesisku aizsardzību sterilizētiem bezsaimnieka kaķiem, kuri diemžēl ir mūsu sabiedrības un vides sastāvdaļa un mēs visi kopā esam atbildīgi par tiem;
5. Paildzināt dzīvnieku patversmēs nonākušo dzīvnieku cerību dienu skaitu no 14 uz 30, virzoties uz humānas sabiedrības vērtībām, kur netiek eitanazēti veseli, dzīvotspējīgi dzīvnieki.
Pagaidām no pieciem ir izdevies panākt tikai vienu – ZM solījās atsaukt savu ierosinājumu no likuma svītrot normu, kas liedz par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem sodītām personām turēt dzīvniekus. Iepriekš ZM bija ieplānojuši no šī jau eksistējošā regulējuma atteikties. Sanāksmē tika nolemts stiprināt šo normu, iestrādājot administratīvajos un kriminālpārkāpumu sodos.
Sanāksmes laikā tapa skaidrs, ka ministrijas ierēdņi turpina lobēt mājas/istabas dzīvnieku pavairotājus un negrasās tuvākajā laikā izstrādāt vērā ņemamus normatīvo aktu grozījumus, lai regulētu šo nelegālo rūpalu valstī.
Arī izpratne par klaiņojošo un pamesto dzīvnieku skaita mazināšanu patversmēs ierēdņiem un dzīvnieku aizstāvjiem ir stipri atšķirīga.
Kopumā sanāksme Zemkopōbas ministrijā pierādīja, ka nav ko cerēt uz izpildvaras ierēdņu iniciatīvu, ka dzīvnieku un to aizstāvju vienīgā cerība ir Saeimas deputāti, kuriem lūgsim ar likuma spēku uzlikt par pienākumu Ministru kabinetam izstrādāt virkni noteikumu, kas uzlabotu dzīvnieku aizsardzībā Latvijā, lai mūsu valsts nekļūtu par eitanizācijas lielvalsti un nebūtu pārpildītas patversmes ar cilvēku pamestiem dzīvniekiem, lai tiem cilvēkiem, kam dzīvnieki atņemti par cietsirdīgu izturēšanos, tos neatļautu ņemt atkal un atkal, lai varmākas tiktu arī pienācīgi sodīti, lai dzīvnieki neciestu to nesaprātīgas pavairošanas un cilvēku naudas kāres dēļ un tiktu izskausta milzu ēnu ekonomikas un skaidras naudas apjoma aprites nozare, lai tiktu atvieglota dzīvnieku reģistrācija un aizsargātas ar likumu sterilizētu kaķu ielas kolonijas.
Lai mēs spētu aizsargātu tos, kuri paši nevar sevi aizsargāt!
Nodibinājums „Dzivniekupolicija.lv”