Saeimā nonākušas iniciatīvas un vēstule ar lūgumu pilnveidot normatīvo regulējumu dzīvnieku aizsardzībā

26.11.2025

Pārpublicēts no Alpollo, https://www.apollo.lv/8368374/saeima-nonakusas-iniciativas-un-vestule-ar-lugumu-pilnveidot-normativo-regulejumu-dzivnieku-aizsardziba

Aptuveni desmit dzīvnieku aizsardzības organizācijas šonedēļ vērsušās pie Saeimas frakcijām un vairākām komisijām, lūdzot pilnveidot normatīvo regulējumu dzīvnieku aizsardzības jomā. Ņemot vērā, ka Saeimas darba kārtībā šobrīd nonākušas divas iedzīvotāju iniciatīvas, kas vērstas uz dzīvnieku tiesību aizsardzību, biedrības un vairākas fiziskās personas, kas pievienojušās vēstulei, aicina turpināt skatīt šos kolektīvos iesniegumus atbildīgajās Saeimas komisijās, rodot risinājumus normatīvā regulējuma pilnveidei.

Kolektīvo vēstuli Saeimai iesniegušas biedrības "Dzīvnieku pansija Ulubele", "Ar Sirdi Delnā", "Ķepu-Ķepā", "Dzīvnieku policija", "Zanimal Hope", "Ķepu sargi", "9 Dzīvības", kā arī SIA "Sociālais uzņēmums Zoopolicija.lv", labdarības fonds "Sofi" un vairākas fiziskās personas, kuras aktīvi darbojas dzīvnieku aizsardzības jomā, tostarp, Anita Vijuma, Jeļena Dorofejeva, Kristīne Vilka, Julija Daņiļenko, Marta Mackeviča. Vēstule adresēta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kā arī frakcijām.

"Saskaņā ar Civillikumu dzīvnieks ir īpašums (lieta), kā rezultātā veidojas arī tādas situācijas - dzīvnieks ir atstāts bezpalīdzīgā stāvoklī privātīpašumā, bet tiesībsargājošās iestādes tajā var iekļūt un palīdzēt dzīvniekam tikai ar tiesas sankciju, kas var prasīt pat vairākus mēnešus un šajā laikā bieži vien iestājas dzīvnieka nāve. Mūsu pieredze liecina, ka aptuveni 80% cietsirdības gadījumos pret dzīvniekiem varmāka ir tieši īpašnieks, un nereti tas balstītas uz personu izpratni, ka dzīvnieks ir lieta un ka īpašniekam ir absolūta vara pār dzīvnieku," minēts vēstulē.

Normatīvajā regulējumā nav sakārtots arī jautājums par miruša mājas (istabas) dzīvnieka atrašanu, identificēšanu transportēšanas procesā un informācijas nodošanu dzīvnieku īpašniekam, proti, spēkā esošo normatīvo aktu izpratnē dzīvnieka līķis ir 1. kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē šodien tiks vērtētas divas iedzīvotāju iniciatīvas, kas vērstas uz dzīvnieku tiesību aizsardzību, liecina komisijas sēdes darba kārtība.

Platformā "manabalss.lv" savākti vairāk nekā 22 000 parakstu iniciatīvai "Likumā noteikt, ka dzīvnieks nav manta, bet dzīva būtne".

Iniciatīvas pamatā ir priekšlikums grozīt Civillikumu, tajā paredzot, ka "dzīvnieki nav manta, bet gan dzīvas būtnes". Tās iesniedzēja Marta Mackeviča atsaucas uz citu valstu praksi, kur šāds regulējums jau pastāv, un uzsver tā nepieciešamību arī Latvijas tiesību telpā.

Tāpat Saeimas komisijā tiks vērtēta iedzīvotāju parakstītā iniciatīva par dzīvnieku tiesībām dzīvot. Ar iniciatīvu rosinātas izmaiņas Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas cita starpā nosaka nosacījumus dzīvnieku eitanāzijai. Pašreizējā redakcija paredz, ka klaiņojošam dzīvniekam 14 dienu laikā nav atrasts iepriekšējais īpašnieks vai jauns turētājs. Tāpat spēkā esošais regulējums nosaka, ka 30 dienu laikā pēc lēmuma par dzīvnieka konfiskāciju neizdodas atrast tam jaunu īpašnieku.

Iniciatīvas autori piedāvā pagarināt šos termiņus līdz 60 dienām, dodot patversmēs nonākušiem fiziski veseliem dzīvniekiem lielāku iespēju atrast jaunu mājvietu. Tas nozīmētu, ka pašvaldībām būtu pienākums rūpēties par šiem dzīvniekiem nevis 14 vai 30 dienas, bet 60 dienas.