Pirmā palīdzība dzīvniekiem

Lai gan dzīvnieku ārstēšanu vēlams atstāt tikai un vienīgi pieredzējušu, zinošu un atzītu veterinārārstu rokās, katram suņa vai kaķa saimniekam mājās būtu jātur pirmās palīdzības aptieciņa, lai nepieciešamības gadījumā, iepriekš gan konsultējoties ar sava mīluļa veterinārārstu, varētu sniegt savam mīlulim pirmo palīdzību, ja tāda nepieciešama. Tāpat katram saimniekam ir jāapzinas, kādas ir situācijas, kurās mājdzīvniekam ir nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzībā - situācijas, kad ārstēšana un vēršanās pie veterinārārsta nevar gaidīt ne sekundi. 

Pirmās palīdzības aptieciņa

• Marles saites (dažādu izmēru)
• Pašlīpošā saite
• Leikoplasts
• Vates paciņa
• Antiseptisks šķīdums (hlorheksidīna šķīdums) 
• Ūdeņraža pārskābe 3%
• Joda spirta šķīdums 3%
• Elektroniskais termometrs
• Šķēres
• Dvielis
• Elizabetes apkakle
• Aktīvā ogle
• Kaolīns

 

Neatliekamā palīdzība

Kādos gadījumos nepieciešams nekavējoties griezties pie veterinārārsta?

• Izteiktas sāpes, dzīvnieks neļauj sev pieskarties un var pat kost saimniekam.
• Spēcīga asiņošana.
• Saindēšanās ar cilvēku vai dzīvnieku medikamentiem.
• Saindēšanās ar ķīmiskām vielām.
• Čūskas kodumi.
• Trauma (pakļuvis zem automašīnas vai citi nopietni mehāniski bojājumi) u.c. 
  Šādos gadījumos nekavējoties zvaniet savam veterinārārstam vai arī diennakts veterinārajai palīdzībai – tālr.: 7500494.

Jums jābūt gataviem skaidri un saprotami paskaidrot pa telefonu, kas noticis ar dzīvnieku, jo ārsts nespēs palīdzēt pat ar padomu, ja nesapratīs, kas atgadījies. Sagatavojiet pierakstiem papīru un pildspalvu nepieciešamības gadījumam, ja ārsts nosauc kādu medikamentu, kas būtu lietojams, vai arī telefona numuru, kur būtu jāzvana nepieciešamības gadījumā.

Nebarojiet un nedzirdiet savainotu dzīvnieku, jo, lietojot klīnikā narkozi, dzīvnieks var atvemt un aizrīties ar atvemto barību vai ūdeni.

Nelietojiet dzīvnieka ārstēšanai cilvēkiem paredzētos medikamentus, jo to nepareiza lietošana var izraisīt saindēšanos.

Autotraumas – ceļa negadījumi

Zvaniet savam veterinārārstam vai diennakts veterinārajai palīdzībai (tālr.: 7500494). Ja jūs vedat dzīvnieku uz klīniku pats, centieties būt mierīgs un ievērojiet satiksmes noteikumus, jo pretējā gadījumā jūs apdraudat gan sevi, gan apkārtējos.

Notriektie dzīvnieki parasti ir sāpju šokā un šajā brīdī pat vismierīgākais suns var kost savam saimniekam, tāpēc savai un klātesošo drošībai labāk uzlikt sunim uzpurni vai aizsiet muti ar saiti (īpaši tās jāievēro, palīdzot nepazīstamiem dzīvniekiem, kuri var būt slimi). Pēc dzīvnieka ievietošanas transporta līdzeklī uzpurni uz laiku var noņemt. Ja tomēr dzīvnieks jūs sakož, konsultējieties ar savu ārstu. Ja dzīvnieks nespēj pārvietoties, uzlieciet to uz palaga vai segas. Nekādā gadījumā neatstājiet traumēto dzīvnieku ilgstoši uz sniega vai ledus.

Iekšējo orgānu asiņošanu vai traumas var ārēji nepamanīt, tāpēc dzīvnieks pēc traumām noteikti jāparāda veterinārārstam. Ja dzīvnieks 24 stundas pēc traumas atsakās no barības, vai arī, ja tam ir koordinācijas traucējumi, apgrūtināta elpošana, vemšana, tad tas noteikti jāparāda veterinārārstam. 

Uzlieciet spiedošu pārsēju vai žņaugu virs brūces. Ja nevar uzlikt pārsēju vai žņaugu, paņemiet tamponu un nospiediet asiņojošo vietu, lai izveidotos trombs. Zvaniet savam veterinārārstam. 

Lauzta kāja

Neaiztieciet šo kāju. Mēģiniet noturēt dzīvnieku pēc iespējas nekustīgu. Brauciet pie veterinārārsta. 

Lauzts mugurkauls

Ja dzīvnieks nejūt kājas un nespēj pārvietoties, uzmanīgi novietojiet to uz nestuvēm un vediet uz veterināro klīniku. 

Lēkme – samaņas zudums

Nodrošiniet dzīvniekam mieru un klusumu. Aptumšojiet telpu, kurā dzīvnieks atrodas. Novietojiet to vietā, kur tas nevar sevi traumēt. Zvaniet veterinārārstam. 

Saindēšanās ar cilvēku medikamentiem

Paņemiet zāļu iepakojumu vai noskaidrojiet to nosaukumu un brauciet uz veterināro klīniku. 

Koduma brūces

Ir svarīgi zināt skarto vietu, jo daži ārēji it kā nesvarīgi bojājumi var būt ļoti bīstami un dzīvnieks var iekšēji noasiņot. Brūces uz kājām nav tik bīstamas, taču arī šis kodums būtu jāārstē ar antibiotikām, tāpēc dzīvnieks jāparāda veterinārārstam. 

Apgrūtināta elpošana un klepus

Ja jūsu dzīvnieks ir saguris, tad šīs pazīmes ir jāuzņem nopietni. Zvaniet savam veterinārārstam. Tas var liecināt par aizrīšanos ar svešķermeni, vai arī nopietnām sirds-asinsrites un plaušu problēmām. 

Neparasta uzvedība

Ja jūs dzīvnieks daudz guļ, ir apātisks un neizrāda interesi par apkārt notiekošo, konsultējieties ar savu veterinārārstu. 

Vemšana un caureja

Bieža vemšana, īpaši jauniem dzīvniekiem (kas jaunāki par 2 gadiem) vai vecākiem (kas vecāki par 8 gadiem), ir nopietns simptoms, lai dzīvnieku parādītu veterinārārstam. 

Brūču pārsiešana

Brūci notīra ar 3% ūdeņraža pārskābi, uz tās uzliek nelīpošu tamponu, uzliek vates kārtu un pārsien ar marles pārsēju. Spiedošo pārsēju nedrīkst atstāt uz brūces ilgāk par 24 stundām. 

Apdegumi un applaucējumi

Nekavējoties skarto vietu skalot 5 minūtes zem tekoša auksta ūdens, tad dzīvnieku noslaucīt un silti satīt segās vai dvieļos, un nogādāt klīnikā pie veterinārārsta. 

Elektriskais šoks

Jāatslēdz strāvas padeve. Ja tas nav iespējams, ar sausa koka palīdzību mēģiniet atvilkt dzīvnieku no strāvas avota. Satiniet dzīvnieku siltās segās vai dvieļos un nogādājiet to veterinārajā klīnikā. Ja ir apstājusies elpošana un sirds darbība, jāveic mākslīgā elpināšana. 

Apgrūtināta čurāšana un kakāšana

Urinēšana pa pilienam vai urīna neizdalīšanās ir ļoti bīstams simptoms – urīnakmeņu problēma. Šādos gadījumos dzīvnieks nekavējoties jāparāda veterinārārstam. Aizcietējumi ir mazāk bīstami, taču, ja dzīvnieks nespēj izkakāties 24 stundu laikā, tad tas noteikti jāparāda veterinārārstam. 

Vēdera sāpes

Ja dzīvniekam ir sāpīgs vēders, dzīvnieks siekalojas, rīstās, uzpūšas un neuzņem barību un ūdeni, zvaniet savam veterinārārstam – tā varētu būt nopietna zarnu nosprostošanās vai kuņģa sagriešanās. Caureja bez vemšanas ir mazāk bīstama. Nedodiet dzīvniekam barību 24 stundas. Ja caureja nepāriet, parādiet dzīvnieku veterinārārstam. 

Pārkaršana

Visbiežāk dzīvnieki pārkarst, ieslēgti karstā laikā slikti ventilējamā mazā telpā (piemēram, automašīnā). Īpaši uzmanīgiem jābūt ar suņiem, kuriem ir īsi deguni (piemēram, bokseri, buldogi, mopši u.c.), kā arī ar dzīvniekiem ar liekā svara problēmām vai sirds slimniekiem. 

Neatstājiet dzīvniekus karstā laikā tiešā saules staru iedarbībā bez iespējas patverties ēnā. Pārkaršana izraisa ļoti smagu un paātrinātu elpošanu, acu un mutes gļotāda ir ķiršu sarkana, dzīvnieks jūtas nomākts. Samērcējiet dzīvnieku ar aukstu ūdeni un novietojiet to vēsā vietā. Pēc šīm darbībām zvaniet veterinārārstam. 

Iekaisušas acis

Izskalojiet tās ar ūdeni, uzlieciet Elizabetes apkakli, lai novērstu acu kasīšanu un plēšanu. Ja acis ir pilnībā aiztūkušas, konsultējieties ar veterinārārstu. 

Traumētas acis

Bieži suņiem ar īsajiem deguniem (piemēram, bokseriem, buldogiem, mopšiem u.c.) traumas rezultātā acu āboli var izkrist no orbītām. Tad acs visu laiku jāuztur mitra (jāpārsien ar mitru apsēju traumētā acs) un nekavējoties jādodas pie veterinārārsta. 

Mākslīgā elpināšana

Ja dzīvnieks neelpo, jāpārliecinās, vai mutē kaut kas nav nosprostojis elpceļus, pēc iespējas vairāk jāizvelk mēle uz āru un uz sāniem, lai varētu redzēt trahejas atveri. Ja iesprūdis svešķermenis, tas jāizvelk ārā un jāatbrīvo elpceļi. Pēc tam jāizstiepj galva taisni, jāaiztaisa mute un jāpūš degunā ik pēc 3 sekundēm. Ja nejūtat sirdspukstus, jāizdara spiediens uz krūšu kurvi (uzreiz aiz priekškājām plānākajā krūšu kurvja daļā) apmēram reizi sekundē.

Atdzīvināšana reti izrādīsies veiksmīga, ja dzīvnieka elpošana neatsākas 3 minūšu laikā. 

/Raksts pārpublicēts no portāls Delfi.lv: http://www.delfi.lv/mansdraugs/zveru-dzive/10023344_pirmas-palidzibas-abc /