Par vilku populācijas stāvokli Eiropā un Latvijā
Saskaņā ar LCIE ziņojumu Bernes konvencijas komitejai vilku skaits un izplatība Eiropas Savienības valstīs pēdējos gados ir krietni pieaugusi. Latvijā vilku populācija tiek vērtēta kā neapdraudēta un stabila, taču ziņojumu skaits par vilku uzbrukumiem un tajos cietušajiem mājdzīvniekiem ir ievērojami palielinājies. Vilks ir dabas sastāvdaļa ar savu vietu Latvijas ekosistēmā, tādēļ ir nepieciešams mazināt konfliktus sabiedrībā un veicināt līdzāspastāvēšanu ar vilku populāciju.
Vilku Eiropā kļūst vairāk, Latvijā populācija stabila
2022. gada septembrī Eiropas Lielo plēsēju iniciatīvas grupa (LCIE, Large Carnivore Initiative for Europe) sagatavojusi ziņojumu “Vilka (Canis lupus) aizsardzības statusa vērtējums Eiropā” (Assessment of the conservation status of the Wolf (Canis lupus) in Europe), kas paredzēts Bernes konvencijas pastāvīgās komitejas sanāksmei. Ziņojums angļu valodā pieejams šeit: 1680a7fa47 (coe.int)
Saskaņā ar LCIE ziņojumu vilki pašlaik mitinās visās Eiropas kontinentālās daļas valstīs, un pēdējo 10 gadu laikā vilku izplatība Eiropā pieaugusi vismaz par 25 %. Tiek vērtēts, ka Eiropas Savienības valstīs kopā dzīvo ap 19 000 vilku, kas ir būtisks šo dzīvnieku skaita pieaugums pēdējo piecu gadu laikā. Deviņpadsmit no 34 Eiropas valstīm ir konstatēta vilku skaita saglabāšanās vai palielināšanās, un tikai trīs valstis no Balkānu reģiona ziņo par vilku skaita samazināšanos. Eiropas sabiedrībā ir sākušies procesi, kas rosina mainīt Eiropas likumdošanu, tostarp piemērojot elastīgākus izņēmumus vilka īpaši aizsargājamam statusam vai arī mainot šo statusu uz mazāk striktu.
Latvijā vilku populācijas vērtējumus veic LVMI “Silava” savā pastāvīgajā pētījumā “Lielo plēsēju populāciju stāvokļa izmaiņas medību ietekmē” un Valsts meža dienests (VMD). Saskaņā ar šiem vērtējumiem vilku populācija Latvijā ir stabila, nepasliktinās un pat vērtējama kā augoša. Arī LCIE ziņojumā sacīts, ka vilku populācijas stāvokļa tendence Latvijā novērtējama kā stabila.
LCIE ziņojumā vērtēts, ka lielākie draudi Eiropas vilku populācijām pašlaik ir autoceļu un dzelzceļu satiksme, malumedības un tūrisma aktivitāšu izraisītie traucējumi. Apzināta vilku populācijas izmantošana (legālas medības) draudu skalā ierindotas 12. vietā. LCIE ziņojumā nav vērtēti plaša mēroga sociālie konflikti, kas uzskatāmi par vienu no lielākajiem vilku aizsardzības apdraudējumiem Eiropā.
Latvijā vairāk ziņo par vilku postījumiem
Saskaņā ar LCIE ziņojumu Eiropā vilku uzbrukumos cieš ap 40 000 mājdzīvnieku gadā, galvenokārt aitas, ziemeļbrieži un suņi. Igaunijā 2021. gadā uzbrukumos cietuši 508 mājdzīvnieki, bet Lietuvā – 1342 mājdzīvnieki. Pēc LCIE datiem cietušo mājdzīvnieku īpašniekiem gan Igaunijā, gan Lietuvā par dokumentētajiem uzbrukumiem ir izmaksātas kompensācijas vairāk nekā 200 000 EUR apmērā.
Līdz 2022. gada 17. oktobrim VMD ir saņēmis informāciju par 64 apstiprinātiem vilku uzbrukumiem, kuros cietuši 439 mājdzīvnieki (241 nogalināts, 103 savainoti, 95 pazuduši). Šis ir lielākais ziņojumu skaits par vilku uzbrukumiem un mājdzīvnieku upuriem pēdējo astoņu gadu laikā. Salīdzinājumam – 2021. gadā VMD saņēma informāciju par 51 apstiprinātu vilku uzbrukumu, kurā cietuši 182 mājdzīvnieki. Latvijā kompensācijas par vilku uzbrukumu nodarītajiem zaudējumiem netiek maksātas.
Līdzāspastāvēšana ar vilku populāciju
VMD vērš uzmanību uz to, ka vilks ir dabas sastāvdaļa ar savu vietu Latvijas faunā un ekosistēmā, tādēļ ir nepieciešams mazināt konfliktus ar dažādām sabiedrības interešu grupām un veicināt līdzāspastāvēšanu ar vilku populāciju. Tāpat VMD atgādina zinātnieku izteikto viedokli, ka plēsēju saglabāšana ne vienmēr nozīmē stingru aizsardzības režīmu un ilgtspējīga savvaļas sugu izmantošana medībās nav pretrunā ar to aizsardzību. Saasināti konflikti starp dažādām sabiedrības interešu grupām var mazināt sabiedrības iecietību pret vilkiem un graut zinātnes nozīmi vilku populācijas apsaimniekošanā.