Nodibinājums "dzivniekupolicija.lv" izstrādājis Informatīvu ziņojumu par suņu čipēšanu un reģistrēšanu

Nodibinājums “dzivniekupolicija.lv”, balstoties uz suņu apzīmēšanas un reģistrēšanas sociālo kampaņu četros Latvijas novados[1], kā arī tiesību normu un datu analīzi par pieciem gadiem (2012-2017), ir izstrādājis Informatīvu ziņojumu par suņu apzīmēšanu un reģistrēšanu Latvijā. Informatīvais ziņojums rāda, ka uz 2017.gada februāri valstī reģistrēti tikai 39% suņu, kas liecina, ka vēl aizvien suņu apzīmēšana un reģistrēšana Latvijas iedzīvotājiem nav pietiekami ērta, lēta, izprotama un neizbēgama. Tāpat netiek sasniegts arī galvenais suņu čipēšanas un reģistrēšanas nepieciešamības mērķis - nav darboties spējīga un pilnvērtīgi izmantojama datubāze.

Analizējot Lauksaimniecības datu centra (LDC) datubāzē reģistrēto suņu skaitu un suņu reģistrācijas dinamiku no 2012.gada līdz 2017.gadam pēc ERAF projekta rādītājiem, laika posmā no 2012.gada katru gadu tika plānots, ka LDC datubāzē tiks reģistrēti ap 16 000 mājdzīvnieku, attiecīgi 2016.gadā datu centra datubāzē bija jābūt reģistrētiem 80 000 mājdzīvniekiem. Tomēr šīs progrnozes nepiepildījās. 2012.gadā tika reģistrēti 7 902 suņi, 2013.gadā – 3 316 suņi, 2014.gadā – 2 898 suņi, 2015.gadā – 8 130 suņi, savukārt 2016.gadā – 45 542 suņi. Kopā uz 2017.gada 1.janvāri datubāzē reģistrēti bija 70 093 mājdzīvnieki, no kuriem 67 788 suņi, 2 233 kaķi un 72 mājas (istabas) seski.

Lai gan kopējais valstī mītošo suņu skaits nav bijis zināms ne MK noteikumu Nr.491 pieņemšanas brīdī, ne arī zināms pašlaik, tomēr pēc dažādām suņu skaita noteikšanas metodēm[2] tika pieņemts, ka Latvijā varētu būt no 80 000 – 260 000 suņi. Pamatojoties uz suņu čipēšanas un reģistrēšanas sociālās kampaņas rezultātiem, vairāk kā 100% ir attaisnojusies metode – uz katriem 10 iedzīvotājiem ir vismaz 1 suns – pieļaujot, ka Latvijā suņu skaits ir vēl lielāks – tātad Latvijā dzīvo vismaz 200 000 suņi. Kļūdains ir bijis pieņēmums, ka valstī ir 80 000 suņi.

Diemžēl pēc šī aprēķina, neskatoties uz to, ka 2017.gadā beidzot ir novērojama paaugstināta aktivitāte tieši suņu reģistrēšanā - mēneša laikā reģistrēti vairāk nekā 15 tūkstoši suņu[3], pašlaik reģistrēto suņu skaits ir vien 39% no kopējā Latvijā mītošo suņu skaita. Tomēr pilnvērtīgai datubāzes izmantošanai nepieciešams, lai tajā būtu vismaz 90 -95% izmantojamu datu. Tāpat nav apstiprinājies arī priekšstats, ka pilsētās suņu reģistrācija ir aktīvāka. Dati liecina, ka lielajās pilsētās reģistrēti vien 20%-40% suņu: Rēzeknē 20%; Jēkabpilī 23%; Daugavpilī 24%; Liepājā 29%; Valmierā 31%; Rīgā 33%; Jūrmalā 37%; Ventspilī 38%, Jelgavā 40%.

Patlaban, analizējot reģistrēto suņu datus attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, 100% atzīmi katrā reģionā pārsniegušas tikai pa vienai pašvaldībai (kopā 5), no kurām 4 pašvaldības ir bezmaksas suņu čipēšanas un reģistrēšanas sociālās kampaņas dalībnieces: Vidzemes reģionā – Naukšēnu novads (128%), Kurzemes reģionā – Rucavas novads (121%),Zemgales reģionā – Tērvetes novads (108%) un Latgales reģionā – Aglonas novads (101%). Vērā ņemamu reģistrēto suņu skaitu izdevies Pierīgas reģionā sasniegt  Carnikavas novadam (104%).

Savukārt pašvaldības, kur reģistrēto suņu skaits sasniedz vai pārsniedz 70%, ir tikai sešas un tikai divos reģionos: Pierīgas reģionā – Baldones novads (70%); Garkalnes novads (77%); Ikšķiles novads (70%); Ropažu novads (71%) un Latgales reģionā – Ciblas novads (73%); Vārkavas novads (87%).

MK noteikumu Nr.491 "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība" mērķis piecu gadu laikā bija radīt darboties spējīgu un pilnvērtīgi izmantojamu datubāzi. Taču kopš noteikumi stājušies spēkā, mērķis nav sasniegts. Formāli par ERAF līdzekļiem datubāze ir izveidota, bet praktiski datubāze bez pilnvērtīgas informācijas nav pielietojama un izmantojama. Pilvērtīga datubāze nodrošinātu suņa īpašniekam atvieglotu sava dzīvnieka meklēšanu un atrašanu, ja tas ir pazudis. Būtiski palīdzētu pašvaldību un valsts policijai ierobežot klaiņojošo dzīvnieku skaitu, nodrošināt sabiedrisko kārtību un sabiedrisko drošību un reaģēt uz cietsirdības gadījumiem pret dzīvniekiem. Savukārt Pārtikas un veterinārais dienests varētu sekmīgāk kontrolēt dzīvnieku labturības pārkāpumus un ierobežot trakumsērgas izplatību Latvijā.

Tomēr, balstoties uz čipēto un reģistrēto suņu skaitu datu bāzē, kā arī praktisko piemēru ar bezmaksas čipēšanas /reģistrēšanas kampaņu četros novados, nodibinājums “dzivniekupolicija.lv” ir secinājis, ka suņu saimnieki vēlas būt likuma paklausīgi, bet nevar atļauties obligāti reģistrēt suni pārējo pavadošo pakalpojumu dārdzības un nepieejamības dēļ (čipēšana, vakcinācijas, pase, vizīte utt).  

Nodibinājums “dzivniekupolicija.lv” uzskata, ka, lai obligātā suņu apzīmēšana un reģistrēšana beidzot kļūtu sekmīga, jāpiemēro identiska kārtība kā lauksaimniecības dzīvnieku un zirgu apzīmēšanas un reģistrēšanas regulējumā Latvijā, nodalot to no citiem veterinārmedicīniskiem pakalpojumiem, jo ne apzīmēšana, ne reģistrēšana nav ārstnieciskas procedūras. Arī suņu gadījumā ir jāizmanto ES regulā noteiktais, ka dzīvnieku apzīmēšanu var veikt arī apmācītas personas. Tāpat būtiski ir nodrošināt, ka dzīvnieki tiek apzīmēti un piereģistrēti uz konkrēto īpašnieku pārkāpuma brīdī, piemēram, nokļūstot dzīvnieku patversmē, policijas vai PVD pārbaužu laikā. Nav racionāli iespējamā pārkāpēja dzīvniekus atstāt nereģistrētus, kā tas ir šobrīd, paļaujoties, ka viņš tos apzīmēs un reģistrēs kaut kad vēlāk pie veterinārārsta.  Būtiski ir izmantot dzīvnieku aizsardzības organizāciju resursu (kā tas ir Anglijā), lai vietējās dzīvnieku patversmes kopā ar sava novada pašvaldībām varētu organizēt iedzīvotāju suņu apzīmēšanu un reģistrēšanu  akciju un kampaņu veidā, nodrošinot trūcīgajiem šo pakalpojumu bez maksas vai par pašizmaksu.

Šie apzīmēšanas un reģistrēšanas atvieglojumi būtiski samazinātu finansiālo slogu dzīvnieku patversmēm, jo lielākā daļa no tām nevar atļauties algot veterinārārstu uz pilnu darba slodzi. Radītu alternatīvu trūcīgiem un maznodrošinātiem iedzīvotājiem, kuri šobrīd nevar atļauties izpildīt obligāto prasību pie veterinārārsta par komerccenu. Būtiski uzlabotos pakalpojuma pieejamība un samazinātos izmaksas iedzīvotājiem. Būtiski samazinātos finanšu slogs pašvaldībām, ko tās pašlaik tērē par anonīmu dzīvnieku izķeršanu, izmitināšanu 14 dienas patversmēs un eitanāziju.

Pamatojoties uz sociālās kampaņas rezultātiem, tiesību normu un datu analīzi, kā arī ierosinātajiem priekšlikumiem, nodibinājums “dzivniekupolicija.lv” ir iesniedzis Informatīvo ziņojumu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un frakcijām, Ministru kabinetam, Zemkopības ministrijai, Latvijas Pašvaldību savienībai un Latvijas Lielo pilsētu asociācijai, ar aicinājumu atbalstīt Informatīvā ziņojumā sniegtos priekšlikumus tiesiskā regulējuma pilveidošanai, lai 2017.gada laikā panāktu, ka obligātā suņu reģistrēšana tā īpašniekiem ir lēta, ērta un neizbēgama.