Nepieciešama steidzama rīcība, lai glābtu īpašo Latvijas lāci

2022.gada rudenī Latvijā Valkas pusē tika veikta unikālā divu lācēnu glābšanas operācija, kuri visticamāk, bijuši cilveku pieradināti un palaisti savvaļā. Sadarbībā ar vairākiem ārzemju lielo plēsēju ekspertiem Valkas lācēni tika izķirti un veiksmīgi devušies ziemas guļā. Jāatzīmē, kā šāda veida glābšanas operācija Latvijas vēsture norisinājās pirmo reizi. Šī bija unikāla pieredze mūsu dabas aizsardzības speciālistiem un atbildīgo institūciju ierēdņiem.

Tika prognozēts, ka pēc ziemas miega lācēnu uzvedība varētu būt mainījusies un viņi turpinās dzīvot savvaļnieku dzīvi.

Tomēr vienam no lāčiem pēc ziemošanas perioda uzvedības paradumi līdz galam nav mainījušies. 2022.g. 26. martā šis lācis (ar rudenī ievietoto sarkano krotāliju ausī) tika manīts Gulbenes pusē pie autoceļa. Diemžēl jākonstāte, ka lācis ir cietis no ļaunprātīgas cilvēku darbības – dzīvnieks ticis speciāli piebarots.

Attiecīgi izveidojusies situācija, ka šobrīd lācis ir jāaizsargā no cilvēku uzbāzības, neapzinīgas un neadekvātas rīcības. Konstatēti pat gadījumi, kad ģimenes ar maziem bērniem dodas meklēt šo plēsēju, pievilina ar cienastu, fotogrāfējas un uzņem „selfijus”.

Vairākās nevalstiskās organizācijas ir gatavas vērsties pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Dabas aizsardzības pārvaldes ar lūgumu nekavējoties rast humānu risinājumu pagājušā gada rudenī izšķirtajiem diviem pusaugu lāčiem.

Saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 4.panta 15.punktu Ministru kabineta (turpmāk - MK) kompetencē ir noteikt to Eiropas Kopienā nozīmīgu dzīvnieku un augu sugu sarakstu, kurām nepieciešama aizsardzība. Balstoties uz šo deleģējumu, MK 2009.gada 15.seprembrī izdeva MK noteikumus Nr. 1055 “Noteikumi par to Eiropas Kopienā nozīmīgu dzīvnieku un augu sugu sarakstu, kurām nepieciešama aizsardzība, un to dzīvnieku un augu sugu indivīdu sarakstu, kuru ieguvei savvaļā var piemērot ierobežotas izmantošanas nosacījumus” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 1055). Šo MK noteikumu 1.pielikumā kā aizsargājams dzīvnieks ir iekļauts brūnais lācis - Ursus arctos (pieder pie lāču dzimtas jeb Ursidae). Līdz ar to lācis Latvijas teritorijā ir aizsargājamo dzīvnieku sarakstā. Saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 5.panta 1. un 18.punktu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tās padotībā esošās iestādes nodrošina īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības uzraudzību, kā arī veicina izglītošanu un informācijas pieejamību par nepieciešamību aizsargāt savvaļas faunu un floru, saglabāt biotopus, sugas un to dzīvotnes. 

Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk - DAP) nolikuma (2009.gada 2.jūnija MK noteikumi Nr. 507 “Dabas aizsardzības pārvaldes nolikuma”) 2.2.punktā noteikts, ka viena no DAP funkcijām ir valsts dabas aizsardzības politikas īstenošana, tai skaitā sugu un biotopu aizsardzības jomā. Savukārt, lai nodrošinātu savu funkciju izpildi, DAP uzdevumos cita starpā  ietilpst:

• kontrolēt aizsargājamo teritoriju, sugu un biotopu, kā arī mikroliegumu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu (3.10.punkts);
• izglītot sabiedrību dabas aizsardzības jautājumos (3.14.punkts);
• veicināt sabiedrības (tai skaitā zemes īpašnieku) iesaistīšanu aizsargājamo teritoriju un mikroliegumu apsaimniekošanā un sugu un biotopu aizsardzībā (3.17.punkts).

Līdz ar to Dabas aizsardzības pārvaldei kā atbildīgajai institūcijai, modelējot situāciju, bija jāparedz šo dzīvnieku iespējamā pārvietošanās konkrētajā teritorijā pēc ziemošanas. Attiecīgi lāču ziemošanas laikā bija visas iespējas veikt savu tiešo pienakumu – savlaicīgi sagatavot sabiedrību un izglītot cilvēkus gan jautājumā par konkrēto sugas indivīdu iespējamo uzvedību pavasarī, gan kopumā par lāču uzvedību dabā, tiem pārvietojoties Latvijas teritorijā. Sniegt detalizētu informāciju mēdijos, iniciēt izglītojošas kampaņas, kā cilvēkiem rīkoties, nejauši sastopoties ar krotālijām iezīmētu lāci, un ko cilvēki nekādā gadījumā nedrīkstētu atļauties darīt. Galvenie noteikumi, kas ievērojami attiecībā pret jebkuru savvaļas dzīvnieku sugu nepieradināt un nebarot; neiedrošināt tuvoties cilvēkam, novērst barības meklēšanu cilvēka tuvumā. Atbildīgā valsts institūcija par sabiedrības izglītošanu sugu aizsardzības jautājumos, savu darbu atbilstošā veidā nebija paveikusi, un šobrīd situācijā, kad cilvēku bezatbildības, apzinātas ļaunpratības vai neinformētības rezultātā, ir cietis konkrētais dzīvnieks, taču cilvēkam tas nav uzbrucis, ir vietā plānot nevis radikālas rīcības pret ietekmēto dzīvnieku, bet nekavējoši veikt teritorijas norobežošanas pasākumus no cilvēku apmeklējumiem, konsultejoties ar pieredzējušiem ārvalstu kolēģiem un īstenot citu valstu aprobētas labās prakses

 Dzīvnieku aizsardzības likuma preambula skaidri nosaka: “Cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība. Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejūtīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt”. Vēl jo vairāk tas attiecas uz aizsargājamiem savvaļas dzīvniekiem, pie kādiem pieder brūnais lācis. Tas nozīmē, ka DAP pienākums ir saglabāt šo lāci Latvijas dabas vidē, palīdzot dzīvniekam asimilēties savvaļā. Taču šī uzdevuma veikšanai nepieciešams sabiedrības atbalsts, izpratne un informētība par lāča kā aizsargājama savvaļas dzīvnieka vērtību un līdzāspastāvēšanu ar cilvēku noteiktā teritorijā.

Mēs lūdzam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Dabas aizsardzības pārvaldi nekavējoties veikt pasākumus, lai nodrošinātu konkrētā lāča dzīvības saglābāšanu un cilvēku drošību.

Līdz brīdīm kamēr Dabas aizsardzības pārvalde radīs iespēju šī lāča pārvietošanai uz citu, attalāku meža teritoriju Latvijā, vai uz kādu no citas valsts dabas parkiem.

Informāciju sagatavoja:

Jeļena Rumjanceva
Dzīvnieku Tiesību Aizsardzības biedrības „Animal Rights Association B.&T.” pārstāve,