Sākums > Lasītava > Aktualitātes > Aktualitāte

Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācija - kam tā vajadzīga?

Šobrīd dienas kārtībā ir aktualizēts jautājums par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtības regulējumu: vakar pieņemti grozījumi MK noteikumos Nr.407 "Noteikumi par dzīvnieku labturības prasībām dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās, kārtību, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā, kā arī dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu reģistrācijas kārtību"; Zemkopības ministrija izstrādājusi jaunus MK noteikumus "Mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšanas un reģistrācijas kārtība" - plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā 01.07.2022.g.
 

Kas ir šobrīd?

Ar 2017.gada 1.janvāri ir noteikta obligāta suņu reģistrācija valstī - tās ieviešanas efektivitāti neviens neuzrauga un neanalizē, savukārt, dzīvnieku patversmēs ienākošais vēl joprojām lielais nereģistrēto suņu skaits liecina, ka piecu gadu laikā sistēma nestrādā pilnvērtīgi.
 

Kādas ir būtiskākās izmaiņas?

Ar grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā ir noteikts, ka turpmāk mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšana ar mikroshēmu un reģistrēšana datubāzē būs apvienota vienā pakalpojumā un to varēs izdarīt tikai pie veterinārārsta. Arī mājas (istabas) dzīvnieku pases tiesīgi izdot tikai veterinārārsti. Tie visi ir maksas pakalpojumi.
Šī jaunā kārtība ir jānostiprina ar MK noteikumiem, kura pirmā versija jau ir izstrādāta - jaunais projekts apskatāms TAP portālā.
 
 
Nodibinājums "dzivniekupolicija.lv" ir sniedzis savu atzinumu
 
Galvenie akcenti, ko vajadzētu ņemt vērā, lai jaunā kārtība būtu ne tikai jauna, bet arī efektīva, viegli saprotama un izpildāma:
  • suņu reģistrācija ir obligāta, kaķu un mājas (istabas) sesku reģistrācija ir brīvprātīga - būtu jādod iespēja dzīvnieku īpašniekiem bez maksas reģistrēt tos dzīvniekus, kuru reģistrācija nav obligāta;
  • suņu reģistrācija ir vairāku pakalpojumu kopums: dzīvnieka apzīmēšana ar mikroshēmu; pases izsniegšana; datu reģistrēšana Lauksaimniecības datu centra datubāzē, kas ietver reģistrācijas maksas LDC iekasēšanu un pašu reģistrācijas pakalpojumu, ko veiks veterinārārsts - šai kārtībai un izmaksām ir skaidri jānolasās noteikumos, dzīvnieka īpašniekam ir jāsaprot pakalpojuma apjoms, secība, izmaksas;
  • visiem ar dzīvnieku reģistrāciju saistītiem maksas pakalpojumiem ir nosakāmas cenas, jo šos pakalpojumus var sniegt tikai veterinārārsti, nav citu alternatīvu, kā dzīvnieka īpašnieks varētu izpildīt šo obligāto pienākumu reģistrēt suni;
  • noteikumiem jābūt tik precīzi reglamentētiem, ka nebūtu vairs iespējas pirkt/pārdot/citādi atsavināt nereģistrētu suni - visiem suņiem ir kāds pirmais īpašnieks un tam ir jābūt reģistrētam datubāzē, pirms suns tiek atsavināts;
  • dzīvnieku patversmes ir īpašs subjekts, kam arī ir pienākums reģistrēt suņus un visus notikumus ar suņiem - obligāti jābūt dotai autorizētai pieejai, lai dzīvnieku patversmes varētu pašas ievadīt obligāti prasītos datus datubāzē (šobrīd šādas pieejas nav, tikai veterinārārstiem ir pieejas datubāzei, patversmēm šis ir nesamērīgi dārgs pakalpojums).
 
Pašlaik Zemkopības ministrijas izstrādātais projekts ir copy-paste versija, izsvītrojot "lieko" no spēkā esošajiem noteikumiem. 
 
Rodas loģisks jautājums - kam tā dzīvnieku reģistrācija ir vajadzīga - valstij, pašvaldībai, dzīvnieku patversmei, dzīvnieku īpašniekiem? Pašlaik ar reģistrācijas noteikumu izmaiņām tiek sodītas patversmes - tām pa stundām noteikti reģistrācijas pienākumi - ignorējot pamatpatiesību, ka atbildība par dzīvnieku pirmām kārtām ir dzīvnieka īpašniekam. Sabiedriskās kārtības nodrošināšana ir valsts un pašvaldības uzdevums.
Atliek cerēt, ka valsts, Zemkopības ministrijas personā, radīs noteikumus, kurus būs ieinteresēti pildīt dzīvnieku īpašnieki, lai pašvaldības spētu nodrošināt dzīvnieku turēšanas kārtību savā teritorijā, un dzīvnieku patversmēs vairs nenonāktu nereģistrēti suņi!
 
 
Papildus informācija:
 
 

Iet atpakaļ