Latvijā uzskaitīti 8,8% suņu; paplašinātas mājdzīvnieku reģistrēšanas iespējas

24.februāris, 16:35 | Dzīvnieki
Latvijas Sabiedriskie mediji

Autori:

• Arta Skuja, Latvijas Radio programma "Pēcpusdiena"
• Ķepa uz sirds, LTV raidījums

Ziņu aģentūra: LETA

Turpmāk mājdzīvniekus varēs reģistrēt ne tikai Lauksaimniecības datu reģistrā, bet arī portālā "Latvija.lv", paredz 24.februārī Ministru Kabinetā pieņemtie grozījumi noteikumos "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība". Šobrīd reģistrēti mazāk kā desmitā daļa no Latvijā esošajiem 160 000 suņiem.

Dzīvnieku saimniekiem pastāv iespēja savam mīlulim ievadīt mikroshēmu, pēc kuras atbildīgās instances var noskaidrot informāciju par dzīvnieku, taču saimnieki nezina, ka dzīvnieks pēc čipēšanas ir jāreģistrē Lauksaimniecības datu centra bāzē, pretējā gadījumā no šīs mikroshēmas principā nav jēgas.

Čipēt un reģistrēt – šie divi vārdi jāatceras katram dzīvnieka saimniekam. Nepietiek tikai ar čipēšanu, bet nepieciešams arī reģistrēt mikročipu valsts datu bāzē.

No 2016.gada mājdzīvnieku mikročipēšana un reģistrēšana Lauksaimniecības datu centra bāzē būs obligāta. Daļai sabiedrības par čipēšanu vēl aizvien ir maldīgs priekšstats.

Kāds raidījuma "Ķepa uz sirds" sastaptais garāmgājējs saka, ka savu mīluli čipējis trīs gadus atpakaļ, taču datu bāzē to nav reģistrējis.

"Ir daļa cilvēku, kas iedomājušies, ka kaut kur kādā institūcijā ir Latvijas karte, uz kuras mirgos gaismiņa, kur pazudušais suns atrodas," raidījumam "Ķepa uz sirds" stāsta dzīvnieku patversmes "Labās mājas" pārstāve Lolita Roze.

Realitātē gan nekas tāds nenotiek. Dzīvniekam zem ādas tiek ievadīta mikroshēma ar viņa individuālo numuru, kuru nolasa īpaša ierīce. Numuram un informācijai par suni, kā arī tā saimnieku būtu jāatrodas Lauksaimniecības datu reģistrā, lai īpašos gadījumos, ja dzīvnieks ir pazudis vai nozagts un atrasts, atbildīgās instances informācijai varētu piekļūt.

Lai saimnieks pārliecinātos, vai viņa mīlulis ir reģistrēts datu bāzē, viņam nav nepieciešama īpaša ierīce mikroshēmas nolasīšanai. Ir tikai jāzina mikroshēmas numurs, kas, visticamāk, ir ielīmēts dzīvnieka pasē.

Reģistru uzturēšanas nodaļas vadītāja Mairita Elberte stāsta, ka īpašnieks, kurš grib pārliecināties, vai viņa suns ir vai nav reģistrēts, var pārbaudīt reģistra augšējā sadaļā 'pamatdarbības'. Jā izvēlas pirmo sadaļu - dzīvnieku reģistrs un atveras ievadlauks. Var ierakstīt mikročipa numuru un apskatīties, vai dzīvnieks ir reģistrēts. Piemēram, patversmēm, šī informācija ir pieejama jau daudz pilnīgāka un detalizētāka, tai skaitā saimnieka kontakti.

Mājdzīvnieku reģistrēšana nepieciešama, lai atvieglotu dzīvnieku nodevas iekasēšanu, samazinātu klaiņojošu dzīvnieku skaitu un palielinātu drošību, Latvijas Radio pastāstīja Zemkopības ministrijas (ZM) veterinārā un pārtikas departamenta dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja vietniece Inga Kronenberga.

Čipēšanu veic veterinārārsti. Ja pašiem nav iespēja ievadīt informāciju sistēmā, tad ārsts izdod reģistrācijas lapu, aizpilda informāciju par čipēšanu un mēneša laikā īpašniekam šī lapiņa ir jānogādā datu centrā, vai jāatdod reģiona speciālistiem. Mājdzīvnieku reģistrēšanu var veikt pie veterinārārsta, bet viņam nav obligāti jāievada visa informācija datu bāzes reģistrā.

Mājdzīvniekus turpmāk varēs reģistrēt arī valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā "Latvija.lv", paredz valdības akceptētie grozījumi noteikumos "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība", kuri pieņemti, lai uzlabotu suņu, kaķu un mājas sesku reģistrēšanu.

Raksts pilnībā lasāms Lsm.lv: http://www.lsm.lv/lv/raksts/dziivnieki/dzive/latvija-uzskaitiiti-88-sunju-paplashinatas-majdziivnieku-regjistreshanas-iespejas.a119091/

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija