Lai skaisti Līgo svētki bez riska Tev un Tavam mīļdzīvniekam!

Šogad vasara mūs lutina ar karstu laiku jau pašā vasaras sākumā. Drīz Līgo svētki, Jāņi - daudz brīvdienu. To visu var izbaudīt peldoties un atpūšoties kopā ar savu mīluli, bet ir lietas, par ko noteikti jāpadomā un kas jāņem vērā mājas dzīvnieku īpašniekiem. Lūk, dažas no tām:

1) Pārkaršana

Mājas (istabas) dzīvnieki ir jutīgi pret paaugstinātas temperatūras iedarbību. Dzīvniekam ilgstoši uzturoties paaugstinātā temperatūrā notiek perifēro asinsvadu paplašināšanās un ja cirkulējošo asiņu apjoms nepalielinās, dzīvniekam iestājas sirds mazspēja, kas var beigties ar nāvi.

 

Pārkaršanas pazīmes  

Dzīvnieki ir nomākti, saguruši, tiem ir nespēks, karsta āda, ātrs pulss un elpošana, var novērot muskuļu trīcēšanu un krampjus, acu un mutes gļotāda kļūst tumši sarkana vai zilgana. 

Kā notiek pārkaršana 

Visbiežāk pārkaršana notiek karstās un nevēdinātās telpās, kurās ir paaugstināts mitrums. Pārkaršanu veicina tiešie saules stari, bezvējš, mitrums, nepietiekami uzņemts šķidruma daudzums, fiziskā slodze, liels dzīvnieku blīvums.

Mazie dzīvnieki - suņi un kaķi visbiežāk pārkarst ieslēgti slikti ventilējamās telpās, kā arī ieslēgti automašīnās pie veikaliem. Kaķiem, tāpat kā suņiem, ir ļoti mazs sviedru dziedzeru skaits, līdz ar to liekais siltums praktiski netiek izdalīts ar sviedriem un organisms netiek dzesēts.

Ko darīt, lai izvairītos no dzīvnieku pārkaršanas 

• Dodoties izbraukumā vai arī iepērkoties, neatstājiet mīļdzīvniekus automašīnā, arī tad, ja logs ir pusatvērts!
• Dodiet visiem dzīvniekiem pietiekami daudz auksta dzeramā ūdens un ja ir iespējams, mainiet sasilušo ūdeni pret vēsu.
• Atrodoties ārā, parūpējieties, lai tie atrastos nojumē vai koku ēnā.
• Ja vien ir iespējams, dzīvniekus peldiniet.
• Ja Jūsu mīļdzīvnieki - suņi, kaķi u.c. tiek turēti dzīvoklī, mēģiniet ierīkot tiem guļvietu vēsākā telpā, piemēram, vannas istabā uz flīžu grīdas.
• Ja Jūsu suns tiek turēts piesiets vai atrodas voljērā, parūpējieties, lai tam būtu iespēja patverties no tiešiem saules stariem.

Ja pamaniet, ka Jūsu dzīvnieki ir nomākti, tiem ir nespēks, karsta āda, ātrs un sekls pulss un elpošana, muskuļu trīcēšana, krampji, kā arī acs un mutes gļotādas paliek tumši sarkanas vai zilganas, nekavējoties griezieties pēc palīdzības pie veterinārārsta un rīkojieties pēc veterinārārsta norādījumiem!

Ko darīt līdz veterinārārsta atbraukšanai

• Iespēju robežās jāpārtrauc karstuma un saules iedarbība uz pārkarsušo dzīvnieku – tas jānogādā ēnā vai vēsā, labi vēdinātā telpā.
• Pārkarsušo dzīvnieku vēlams apliet ar vēsu ūdeni vai arī likt vēsa ūdens kompreses.
• Dzīvniekam jānodrošina pēc iespējas mierīgāka vide bez papildus stresa faktoriem.
• Jānodrošina pieeja vēsam ūdenim, lai dzīvnieks varētu padzerties.

 

2) Svētki un nepareiza barošana

Ko no svētku galda nedot sunim un kaķim?

Sarūpējuši bagātīgu svētku galdu un ap to pulcējot gan cilvēkus, gan četrkājainos draugus, suņu un kaķu saimnieki nereti ar gaļas gabaliem, desiņām un pīrādziņiem pacienā savus mīluļus. Tomēr pat šķietami nevainīgs našķis var izraisīt ļoti nepatīkamu pēcsvētku laiku dzīvniekam. 

Dzīvnieku īpašnieki svētku laikā gan ir izklaidīgāki un neuzmanīgāki. Svētkiem ir raksturīgs traumatisms (satiksmes negadījumi, dažāda rakstura brūces, savainojumi), svešķermeņu apēšana, dzīvniekiem nepiemērotu ēdienu izbarošana

Svinot svētkus var gadīties, ka pat nepamanām, ka pie mums atbraukušie ciemiņi dod mūsu sunim vistu kaulus vai citu nepiemērotu pārtiku, no kā sunim vēlāk iespējamas nopietnas veselības problēmas. Lūdzu, informējiet savus viesus, ka dzīvnieku nedrīkst un nav nepieciešams barot!

Veterinārārstu viedokļi par kaulu došanu suņiem atšķiras. No vienas puses, kaulu graušana uzlabo zobu stāvokli – pastiprinās siekalu izdalīšanās, kā arī mehāniski tiek notīrīts zobu aplikums. Turklāt kauli ir dabisks kalcija avots un aktīva nodarbe. Tomēr, lai kauli efektīgi pārstrādātos un derīgās vielas uzsūktos zarnu traktā, suns pie kaulu izēdināšanas ir jāpieradina pakāpeniski. Pēkšņa liela apjoma kaulu saēšanās var izraisīt aizcietējumu un grūtības izkārnīties. Turklāt kauli nav pilnvērtīga barība sunim! Tie var būt viena no barības devas sastāvdaļām līdzās gaļai, dārzeņiem un graudaugiem. No otras puses, kaulu graušana ir potenciāli bīstama, jo kāda kaula fragments var iesprūst barības vadā vai zarnu traktā. Nosacīti "drošāki" ir lielie stobrkauli – liellopa vai cūkas pleca un ciskas kauls. Nelieli, šķembaini, viegli lūstoši kauli ir bīstamāki – suņi parasti tos nesakoda un norij veselus.

Alus, tāpat kā citi alkoholu saturoši dzērieni ir ne vien nevēlams suņiem, bet pat bīstams! Suņa organisms nav spējīgs pārstrādāt etanolu tā, kā to spēj cilvēka organisms, turklāt vairums suņu ir izmērā būtiski mazāki par pieauguša cilvēka izmēru, tāpēc izraisīt saindēšanos ar etanolu var pat ar nelielu alkohola daudzumu. Etanols var izraisīt aknu un nieru bojājumus, mentālu depresiju līdz pat komai, sirds apstāšanos. Suns var iet bojā saindēšanās dēļ. Nedodiet sunim alkoholu, bet atrodiet citus veidus, kā jautri pavadīt laiku ar savu mīluli!

Bezalkoholiskais alus, kas paredzēts cilvēku patēriņam, ir gāzēts, tas satur apiņus, kas ir toksiski suņiem. Tas tomēr var saturēt nedaudz alkohola (par bezalkoholisku alu tiek nosaukts alus, kas satur ne vairāk kā 0,5 tilpumprocentus alkohola), tāpēc tas nav piemērots suņiem.

3) Peldēšanās

Brīdī, kad ir karsts, doties atveldzēties ūdenī vēlas ne vien cilvēki, bet arī mūsu četrkājainie draugi suņi. Latvijas pašvaldību nostāja – drīkst vai nedrīkst pludmalē atrasties dzīvnieki – ir ļoti dažāda. Noteikti noskaidrojiet noteikumus konkrētajā peldvietā, pirms ievest tur mājdzīvnieku.

Piemēram, kūrortpilsētā Jūrmalā pie jūras labāk doties bez saviem mājdzīvniekiem, jo pilsētas teritorijā pludmalē suni izvest ir aizliegts.

Suņu peldināšana publiskajās ūdenstilpēs, ja tās izmanto cilvēki, nav pieļaujama. Neat­karīgi no tā, vai tā ir oficiāla peld­vieta, vai neoficiāla. Suns peld­vietā var traucēt pārējos apmeklētājus ar riešanu vai cita veida uzvedību, kas var radīt cilvēkiem diskomfortu. Ministru kabineta (MK) noteikumos “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”, ir noteiktas gan prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, gan dzīvnieka īpašnieka tiesības un pienākumi. Noteikumos ir norādīts, ka mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam ir tiesības kopā ar savu mīluli atrasties ārpus mājas, ja mājdzīvnieks netraucē sabiedrību un nerada draudus cilvēku drošībai, veselībai un dzīvībai. Bet peldvietās, lai arī suns ir vesels, potēts, labi audzināts, nav agresīvs, suņa saimnieks nevar paredzēt, vai dzīvnieks ar savu klātbūtni vai uzvedību netraucēs pārējos apmeklētājus, tāpēc suņu peldināšanai jāizvēlas vieta, kuru cilvēki neizmanto.

Lai arī pastāv liela viedokļu dažādība un visbiežāk suņu saimniekus no citiem atpūtniekiem šķir neredzama, tomēr dziļa aiza, likums paredz respektēt vie­- nam otru. Ieteicams atrast mīlulim citu, klusāku vietu, kur peldēties.

Oficiālajās peldvietās apsaimniekotājam ir jānodrošina informatīvajā stendā informācija par aizliegumu ievest peldvietā dzīvniekus.

• nepeldiniet dzīvnieku arī nepazīstamās ūdens tvertnēs, kur tas varētu savainoties, ielecot, vai netikt krastā.

 

Raksta tapšanā izmantoti materiāli no www.pvd.lv, kā arī vairākām publiskām interneta vietnēm.

nbsp]