Konference Aktuālie juridiskie jautājumi dzīvnieku aizsardzības un saimnieku atbildības stiprināšanas jomā

26.04.2019

Noslēgusies konference "Aktuālie juridiskie jautājumi dzīvnieku aizsardzības un saimnieku atbildības stiprināšanas jomā". Konferenci atklāja LR Saeimas Prezidija locekle Marija Golubeva, Tiesībsargs Juris Jansons un Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs. Paldies visiem dalībniekiem gan valsts institūciju pārstāvjiem, gan nevalstiskā sektora pārstāvjiem par saturīgo diskusiju! Zemāk vēlreiz dzīvnieku aizsardzības organizāciju Saeimā iesniegto priekšlikumu skaidrojums, kā arī konferencē demonstrētās prezentācijas.

Video ieskats konferencē. Dzīvnieku aizsardzības organizāciju prasību saraksts dzīvnieku aizsardzības un cilvēku atbildības stiprināšanai, ko, apvienojot 26 dzīvnieku aizsardzības organizācijas, Dzivniekupolicija.lv iesniegusi 13. Saeimai.

Nepieļaut normatīvā regulējuma, kas aizliedz personai turēt dzīvniekus, ja tā sodīta par cietsirdīgu izturēšanos pret tiem, vājināšanu. Dzīvnieku aizsardzības likumā spēkā esošā aizlieguma atcelšana valstiskā līmenī dotu “zaļo gaismu” varmākām un bezatbildīgām personām atkārtoti iegūt īpašumā/turējumā dzīvniekus un radītu nesodāmības izjūtu. Šīs tiesību normas atstāšanai spēkā ir ne tikai praktiska, bet arī simboliska nozīme, jo tādējādi likumdevējs uzsver Dzīvnieku aizsardzības likuma ievadā nospraustos mērķus un principus, kas nepieļauj dzīvnieku nonākšana tādu personu rokās, kuras par tiem nerūpējas, nodara sāpes un ciešanas.

Priekšlikums: Atstāt spēkā Dzīvnieku aizsardzības likuma 4.panta otro daļu.

2. Atzīt, ka dzīvnieku pavairošana un tirgošana Latvijā notiek nekontrolējamos apmēros un tā ir uzskatāma par saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, no kuras ir jāmaksā nodokļi valsts budžetā. Šī darbība ir jāreģistrē VID un jākontrolē tāpat, kā tiek kontrolēta jebkura cita uzņēmējdarbības joma. Katru gadu valsts budžetā nenonāk miljoniem eiro no šī uzņēmējdarbības veida. Pieļaujot vienas nozares atrašanos priviliģētā stāvoklī, kurā netiek kontrolēta nedz tās pārstāvju darbības likumība, nedz nomaksātie nodokļi, valsts rupji pārkāpj vienlīdzības principu attiecībā pret pārējiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem, lai uzsāktu darbību, ir jāreģistrējas, jāsaņem dažādas licences un/vai atļaujas, jāsniedz atskaites, jāpakļaujas atbildīgo institūciju kontrolei un jāmaksā nodokļi.

Katru dienu interneta vidē un citur atsavināšanai tiek piedāvāti neskaitāmi daudz neidentificējamu mājas (istabas) dzīvnieku mazuļu. Liela daļa suņu audzētāju un pavairotāju tulko normatīvos aktus pēc nepieciešamības, veikli manipulējot ar dažādiem normatīvajos aktos norādītajiem termiņiem šobrīd par obligātu noteiktajai kucēnu apzīmēšanai un reģistrēšanai, un atsavina tos neapzīmētus un nereģistrētus, pierādot, ka galvenais ir gūt ienākumus, bet dzīvnieka tālākais liktenis ir mazsvarīgs.

Noteikt kārtību, kādā sabiedriskās dzīvnieku aizsardzības organizācijas tiek iesaistītas dzīvnieku aizsardzības un labturības prasību ievērošanas uzraudzībā.

Priekšlikums: Uzdot MK izstrādāt noteikumus par labturības prasībām dzīvnieku audzētavās un kārtību, kādā tās tiek reģistrētas un uzraudzītas. Panākt, ka dzīvnieku audzētāji reģistrē savu saimniecisko darbību VID un maksā normatīvajos aktos paredzētos nodokļus.

Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikt pienākumu suņa īpašniekam/turētājam nodrošināt dzīvnieka atsavināšanas gadījumā, kas iespējama, sākot no divu mēnešu vecuma, tā apzīmēšanu ar mikroshēmu un reģistrēšanu uz atsavinātāja vārda.

Uzdot MK izstrādāt noteikumus par kārtību, kādā sabiedriskās dzīvnieku aizsardzības organizācijas tiek iesaistītas dzīvnieku aizsardzības un labturības prasību ievērošanas uzraudzībā.

3. Atzīt, ka Latvijā pastāvošā suņu obligātās apzīmēšanas un reģistrēšanas kārtība nav “veiksmes stāsts”. 2 gadu laikā, kopš obligātās suņu apzīmēšanas un reģistrēšanas ieviešanas, pēc dažādiem aprēķiniem Latvijā ir apzīmēti un reģistrēti 51% - 65% suņu. Paversmju dati ir vēl skaudrāki – 69% tajās nonākušo suņu nav čipēti un reģistrēti. Ir jāizmanto ES regulā paredzētā iespēja padarīt dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu par vienkāršu, saprotamu un pieejamu procesu ikvienam dzīvnieka īpašniekam/turētājam it visur Latvijā, iesaistot tajā īpaši apmācītas personas, kuras būtu ieinteresētas šo pakalpojumu sniegt arī tur, kur regulāri veterinārārstu pakalpojumi nav pieejami. Lai panāktu maksimālu skaitu apzīmētu un reģistrētu dzīvnieku, ir jānodrošina, ka šis process netiek sasaistīts ar veterinārārstu sniegtajiem papildpakalpojumiem.

Nepieļaut nesamērīgu un nevajadzīgu prasību ieviešanu, kas paredzētu ikkatram sunim saņemt ES ceļošanas pasi, neskatoties uz to, vai tā īpašnieks/turētājs ir plānojis kopā ar savu dzīvnieku šķērsot Latvijas robežu. Nemaldināt suņu īpašniekus/turētājus par vakcinācijas apliecībā esošo datu pārnešanas neiespējamību uz ES ceļošanas pasi nepieciešamības gadījumā.

Neizplatīt mītu par ES ceļošanas pasi kā vienīgo īpašuma tiesību uz dzīvnieku apliecinošo dokumentu.

Priekšlikums: uzdot MK izstrādāt kārtību dzīvnieku apzīmēšanai īpaši apmācītu personu iesaistei, darbībai un kontrolei. Pārstrādāt saistītos normatīvos aktus, lai nodrošinātu vienotu pieeju dzīvnieku apzīmēšanas un reģistrēšanas kārtībai visos normatīvajos aktos.

Atstāt lēmumu par vakcinācijas apliecības vai ES ceļošanas pases iegādi dzīvnieka īpašnieka/turētāja ziņā, nodrošinot abu identifikācijas dokumentu, kas pierāda dzīvnieka sasaisti ar mikročipa numuru un veiktajām vakcinācijām, līdzvērtīgu spēkā esamību Latvijas teritorijā tāpat kā kaķiem un mājas seskiem.

4. Uzdot Ministru kabinetam izstrādāt un apstiprināt kārtību, kādā tiek organizēta bezsaimnieku kaķu sterilizēšana, noteikt labturības prasības un noteikumus, kas aizsargātu jau izveidotas sterilizētu kaķu kolonijas un to aprūpētājus no cietsirdības un patvaļas. Šobrīd daudzas pašvaldības Latvijā izdod ievērojamus līdzekļus ielas kaķu sterilizācijai. Sakoptas un aprūpētas sterilizētu ielas kaķu kolonijas ir būtisks priekšnoteikums, lai pilsētās lielos daudzumos nesavairotos grauzēji – žurkas un peles. Pašlaik par pašvaldību un sabiedrisko dzīvnieku aizsardzības organizāciju līdzekļiem izveidotās un aprūpētās sterilizēto kaķu kolonijas ir pakļautas rupjai patvaļai un iznīcībai no dažu vietējo iedzīvotāju vai pat namu apsaimniekotāju rīcības, demolējot kaķu mītnes, aizmūrējot lūkas pagrabu telpām, kur kaķiem iekārtots patvērums. Pieaugušu ielas kaķu ievietošana un uzturēšana patversmēs nav lietderīga gan no finansiālā viedokļa, gan ņemot vērā šo kaķu zoopsiholoģisko stāvokli, jo pieaugušus kaķus, kuri ir dzimuši uz ielas, praktiski ir ļoti grūti un bieži pat neiespējami pakļaut socializācijai.

Priekšlikums: nepieciešams MK noteikumu līmenī noteikt šo koloniju aizsardzību, kā arī prasību pašvaldībām noteikt ievērojami lielākas nodevas par nesterilizētu mājas (istabas) dzīvnieku turēšanu un sodus par nesterilizētu dzīvnieku laišanu brīvā vaļā bez pieskatīšanas.

5. Apzināties, ka Dzīvnieku aizsardzības likumā noteiktās 14 dienas, lai atrastu klaiņojošam vai saimnieku zaudējušam dzīvniekam iepriekšējo īpašnieku vai jaunu turētāju, nav pietiekams laiks. Lai to paveiktu un īstenotu likumdevēja mērķi - izturēties pret dzīvniekiem ar iejutīgu sapratni un bez pamatota iemesla nenogalināt, nepieciešams šo laiku pagarināt, lai patversmēs būtu iespēja dzīvniekus sagatavot adopcijai (vakcinēt, sterilizēt). Skaudrā realitāte ir tāda, ka šobrīd katru dienu dažādās Latvijas patversmēs tiek eitanizēti pilnīgi veseli dzīvnieki, kuri nav sagaidījuši savu otro iespēju, jo eitanizēt ir ... ekonomiski izdevīgi. Lieko (anonīmi pamesto) dzīvnieku eitanāziju izmaksas tiek segtas no pašvaldību budžeta līdzekļiem.

Likumā noteiktais 14 dienu termiņš vairs neatbilst mūsdienu izpratnei par iejūtīgu un humānu sabiedrību, kura atzīst katras dzīvības vērtību. Daudzās Eiropas valstīs patversmēs ievietoto veselu dzīvnieku likvidēšana pēc kāda noteikta termiņa ir aizliegta. Humānās sabiedrībās visas likumdevēja pūles tiek vērstas uz to, lai nepieļautu dzīvnieku nekontrolētu vairošanu un anonīmu pamešanu, t.i., lai stiprinātu cilvēka atbildību pret dzīvniekiem, kuri ir pieradināti. Lai šobrīd dotu vienlīdzīgas iespējas uz dzīvību visiem patversmē nonākušajiem dzīvniekiem, jānosaka 30 dienu termiņš iepriekšējā īpašnieka vai jauna turētāja atrašanai klaiņojošiem un saimnieku zaudējušiem dzīvniekiem, proti, līdzīgi, kā tas jau patlaban ir paredzēts jaunu īpašnieku atrašanai konfiscētajiem dzīvniekiem.

Priekšlikums: Dzīvnieku aizsardzības likuma 50.panta 5.punktā noteikt 30 dienu termiņu iepriekšējā īpašnieka vai jauna turētāja atrašanai klaiņojošiem dzīvniekiem.

Lūdzam Saeimu noteikt saprātīgu izstrādes termiņu visiem šajos priekšlikumos uzskaitītajiem MK noteikumiem, uzliekot par pienākumu Ministru kabinetam tos apstiprināt līdz 2019. gada 4. oktobrim, kas ir Starptautiskā dzīvnieku aizsardzības diena.

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas:

Nodibinājums “Dzivniekupolicija.lv”, reģ. nr. 40008206982

Biedrība Dzīvnieku pansija Ulubele, reģ. nr. 40008095993

Dzīvnieku aizsadzības biedrība “Nepērc Adoptē”, reģ.nr. 40008277631

Jauniešu organizācija Restart.lv, reģ.nr. 40008232576

Dzīvnieku aizsardzības biedrība “Ar sirdi delnā”, reģ.nr. 40008230734

Biedrība “Dzīvnieku sargi”, reģ.nr. 50008260001

Biedrība “Animal helper”, reģ.nr. 40008279350

Biedrība “Bolderajas grupa”, reģ.nr. 40008130714

Biedrība “Palīdzēsim dzīvniekiem”, reģ.nr. 40008201966

Biedrība “Klubs ”Seskumīlis””, reģ.nr. 40008117275

Biedrība “Cat Care Community”, reģ.nr. 40008240732