Klimata pārmaiņas rada jaunas mājdzīvnieku slimības

Līdz ar klimata izmaiņām pēdējos gados aizvien vairāk mājdzīvnieku veselību apdraud ērču pārnēsātās slimības, kas agrāk bija aktuālas tikai zemēs ar siltākiem laika apstākļiem. "Cilvēkiem un dzīvniekiem uzbrūk vienas un tās pašas ērces, slimības ir līdzīgas. Cilvēks var saslimt ar ērču encefalītu un Laima slimību, savukārt mūsu mīluļu lielās nelaimes ir, piemēram, piroplazmozes un anaplazmozes," brīdina veterinārārsts Dzintars Tīds.

Ievazā ceļojot

Pašreiz Polijā ērces pārnēsā jau piecas slimības, pie mums skaidri zināms par trim, bīstamākā no tām ir babezioze. Babeziozes gaita ir ļoti strauja: parazīts noārda eritrocītus un strauji iestājas asins zudums, audu dzeltē, paaugstināta ķermeņa temperatūra drudzis. Dažu dienu laikā dzīvnieks var pat nomirt. Lai samazinātu lielo risku, ar operatīvu rīcību nedrīkst kavēties, un trauksme jāceļ līdz ar pirmajām slimības pazīmēm — neizskaidrojamu vārgumu, augstu temperatūru, urīnu no tumši brūna līdz asiņainam.

"Pagājušogad, šķiet, katram vetārstam bija pacienti, kuri nomira ar šo ērču pārnēsāto slimību. Zināms, ka ar piroplazmozi slikts stāvoklis ir Lietuvā un Baltkrievijā, arī klasiskās dienvidu valstis — Serbijā, Ungārijā, Čehijā. Kurzemnieki šobrīd ir drusku pasargāti — slimo ērču te nav tik daudz kā Daugavpilī un Klaipēdā. Bet skaidrs, ka šāda reģionāla aizsardzība nevar būt ilga, jo ceļo gan suņi, gan cilvēki," stāsta Dz. Tīds un iesaka nekavējoties vērsties pie vetārsta. Dot uzreiz sunim dārgo un sāpīgo injekciju diemžēl ir drošākais glābšanas veids.

Blusas, salīdzinot ar ērcēm, viņaprāt, nav tik bīstamas, jo parasti rada tikai niezi.

Pārnēsā meža iemītnieki

"Ja runājam par mājdzīvniekus apdraudošajiem mošķiem, jāpiemin plaši izplatītais lapsu kašķis. Agrāk pieļāva, ka pilsētnieki ar to neslimos, tomēr dzīve ir mainījusies — slimās lapsas tagad iedzīvojas arī urbānā vidē un nedomā pazust. Meža dzīvnieki staigā pa pilsētām, iedzīvotāji fotogrāfijās to fiksē, un veterinārārsts izdara secinājumus. 

Nesen Dz. Tīds redzējis kādā portāla galerijā pilsētā nofotografētu lapsu ar klasiskām kašķa pazīmēm — neglīti nokasījusies, ar jēlumiem un krevelēm. Pārsvarā kašķi mūsu mājdzīvnieks dabū no zāles stiebriem un krūmiem, kam skrējusi cauri slimā lapsa. Jo uz zāles un krūmiem paliek gan dzīvnieka blaugznas, gan matiņi un kreveles daļiņas. Diezgan bieži lauku un medību suņi tiek pie lapsu kašķa, izvārtoties vietā, kur nobeigusies slima lapsa Ja saimnieks nepaspēj suni no tā atturēt, ir noteikti jāmazgājas gan pašam, gan sunim. 

"Pamatīgu niezi rada piecas kašķa ērces, taču nav lielas starpības, vai tā ir ausu vai visa ķermeņa kašķa ērce, jo ir labi medikamenti, ar ko slimību izārstēt." Visbiežāk kašķa ērces dēļ suns kasa priekškājas un vēderu, pēdējā laikā arī galvu un ausis, jo skrējis ar nolaistu galvu, ošņājot pēdas. īpaši tas raksturīgs taksīšiem, kam prieku sagādā alu rakšana. 

Dz. Tīds šad tad saskaras ar gadījumiem, kad dzīvnieku patversmes darbinieki uz klīniku atved pilsētā satraumētās stirnas. "Tās kā bruģis noklātas ar ērcēm. Iedzīvotāji parasti priecājas par gulbjiem, bet tikai tie, kas ir kontaktā ar skaistajiem putniem, redz daudzos parazītus. Četrus līdz piecus milimetrus lielas utis skraida pa lidoņu ķermeņiem." 

Cenas un kvalitātes attiecības

Līdzeklis, kas vienlaikus palīdz pret kašķa ērcēm un blusām, ir ļoti dārgs, atklāj ārsts. Zāļu iedarbības spēcīgumu nosaka arī cena tomēr drīzāk vajadzētu izvēlēties konkrētiem apstākļiem piemēroto. Ir taču atšķirība vai ar dzīvnieku uzturamies laukos, kur dzīvo kašķainās lapsas un ganību ērces, vai ari diendienā esot pilsētas centrā. 

"Līdzekļi pret ērcēm ir dažādi, piemēram, piles skaustā. Efektīvas ir tabletes — reizi mēnesī apēsta tablete palīdz gan pret kašķa, gan pret ganību ērcēm. Dzīvnieku saimnieki arvien biežāk iegādājas kakla siksnas, kas spēj atbaidīt ērces vesela gada garumā. Tās gan maksā aptuveni 40 eiro, bet acīmredzot tiek saskatīts izdevīgums — piles skaustā vai tablete garantēti pasargā tikai vienu mēnesi, tātad jālieto vismaz sešas vai septiņas reizes gadā." 

Alerģija pret šiem līdzekļiem tiek novērota ļoti reti, taču, ja dzīvnieks jūtas slikti, lietošana jāpārtrauc. Vēl labāk ir vakcinācijas grāmatiņā veikt ierakstu par konkrēta medikamenta nepanesību. 

Kļūda mājdzīvnieka saimnieka rīcībā ir, ja viņš neizdara secinājumus. Preparāts, kurš nav līdzējis, nav jāpērk atkal un atkal: brīnumi nenotiks! "Ir nopērkami tādi skaustā pilināmi līdzekļi, kas palīdz trīs reizes ilgāk, taču tie ir arī trīs reizes dārgāki. Nevajag kautrēties lūgt konsultāciju savam vetārstam, jo diezgan bieži medikamentiem ir vienāds sastāvs, bet, piemēram, Vācijā ražotais būs dārgāks par Slovākijā ražoto." 

/Raksts pārpublicēts no laikraksta Staburags/