Ūdens pietiek, ēnas pietrūkst
"Noteikti jāuzsver, ka dzīvniekam karstums un sausums ir daudz bīstamāks par aukstumu, tāpēc ļoti svarīgi ir nodrošināt, lai tiem visu laiku būtu pieejams ūdens un, protams, ēna. Tas attiecas gan uz lauksaimniecības dzīvniekiem, gan mājas mīluļiem," skaidro Ilze, piebilstot – ja dzīvnieks nepārtraukti atrodas tiešos saules staros (piemēram, suns pie ķēdes), bez ēnas un iespējas padzerties, tas viņam gluži vienkārši draud ar pārkaršanu un pat nāvi.
Taujāta, kā karstajās dienās klājas "Ulubeles" iemītniekiem, Ilze Džonsone teic, ka ūdens viņiem pietiekot, jo pirms dažiem gadiem patversmē sarīkota talka, uz kuru ieradušies vairāk nekā 500 dalībnieku, un visi patversmes voljēri nodrošināti ar apūdeņošanas sistēmu, turklāt "Ulubelē" ir pašiem savs dziļurbums.
"Taču ar ēnu mums ir, kā ir, tāpēc karstajās dienās nodarbojamies ar voljēru ēnošanu – liekam pāri līkstis un uz tām karam palagus. Savukārt no tiem voljēriem, kurus saule apspīd visu dienu, mēs dzīvniekus pārvietojām vai nu uz ēnainākām vietām, vai iekštelpām. Turēt dzīvnieku visu dienu tiešā saulē ir kategoriski aizliegts!" uzsver patversmes vadītāja, piebilstot – tā kā "Ulubelē" pašlaik ir aptuveni 400 iemītnieku, tas bijis ļoti sarežģīts uzdevums.
"Visapkārt ir putekļi, kas arī nav nekas labs. Netālu no mūsu patversmes (Stopiņu novada Līčos – red.) ir grantēts ceļš, kas tagad, remonta laikā, ir pārveidots par apvedceļu. Pa to nepārtraukti brauc mašīnas, un reti kurš šoferis iedomājas, ka nevajag mašīnu pa putekļaino ceļu dzīt pilnā ātrumā. Tā ka mums ir ko turēt, un mēs ļoti gaidām lietu!"
Dzīvnieki nav muļķi
Jautāta, kam atrasties tiešos saules staros ir bīstamāk – sunim vai kaķim –, Ilze skaidro, ka kaķi vairāk ir siltummīļi: "Ja esat ievērojuši, kaķiem, piemēram, patīk gulēt uz siltajām grīdām, suņiem – nekad. Tāpēc es teiktu, ka kaķi karstumu pacieš labāk, dažkārt tie vairākas stundas guļ saulītē, dezinficējot kažoku. Bet dzīvnieks pats izvēlas, kas viņam ir piemērotāk, jo nav muļķis – viņš pats izvēlas, kad grib sildīties, kad – patverties ēnā. Noteikti nedrīkst būt tā, ka dzīvniekam nav iespējas izvēlēties – būt ēnā vai saulē," uzsver I. Džonsone.
Īpaši tas būtu jāņem vērā tiem cilvēkiem, kuri suni tur pie ķēdes: "Nedod dievs, ja suņu būda atrodas pie mūra vai liela žoga, kur ilgstoši koncentrējas saules stari, – tad vai nu būda jāpārvieto uz ēnaināku vietu, vai jāuztaisa pagaidu nojume, lai dzīvniekam tik tiešām būtu ēna." Tiesa, ja ir bezvējš un pavēnis tiks uztaisīts vietā, kuru nepārtraukti apspīd saule, maz kas būs līdzēts.
Ilze Džonsone norāda, ka tas pats attiecas uz lauksaimniecības dzīvniekiem – arī govis visu dienu nedrīkst atrasties atklātā laukā tiešos saules staros. "Ir jābūt vai nu nojumei, vai krūmu pudurim, kur dzīvnieki var patverties no saules. Un, protams, ūdens! Karstumā dzīvnieki ne īpaši labprāt ēd, bet dzer viņi ļoti daudz."
Karsts automobilis – nāvējošs!
Runājot par karstumu un dzīvniekiem, Ilze Džonsone strikti atgādina un lūdz likt pie sirds to, ka ir kategoriski aizliegts – jo īpaši karstā laikā! – dzīvniekus atstāt automašīnā. "Mašīna sakarst desmit minūšu laikā, tur nav gaisa, un dzīvnieks streso. Ļaunākajā gadījumā tas var beigties ar jūsu mīluļa nāvi."
To pašu viņa iesaka atcerēties reizēs, kad cilvēkam šķiet, ka dzīvnieku var pārvērst par miskasti, dodot viņam kaulus, apdegušos šašlika gabalus un citus pārpalikumus no pašu galda, jo arī tas var beigties ja ne letāli, tad vismaz ar operāciju: "Visbīstamākie sunim ir stobrveida vistu kauli – tos var salīdzināt, piemēram, ar naglām, kas nonāk dzīvnieka kuņģī." Sarunas noslēgumā Ilze Džonsone teic, ka bieži vien cilvēki par šīm lietām aizmirst nevis ļaunuma, bet gluži vienkārši nevērības un muļķības dēļ.
Pirmā palīdzība – auksts ūdens
Kā informē veterinārārste Daiga Bokvalde, visapdraudētākie ir suņi ar mazu deguntiņu – mopši, pekinieši u.tml., turklāt no karstuma ciest dzīvnieks var ne tikai mašīnā, bet arī karstā dzīvoklī. Kā palīdzēt pārkarsušam dzīvniekam?
"Ja jūs jautājat, kas būtu jādara: vissvarīgāk ir no karstuma cietušu dzīvnieku nekavējoties nogādāt klīnikā, jo šādā gadījumā arī 15–20 minūtes, kas pavadītas ceļā, var būt kritiskas. Ja tomēr tas nav iespējams, visiedarbīgākais veids ir dzīvnieku aplaistīt ar aukstu ūdeni – piemēram, dušā, pamīšus lejot ūdeni uz ķermeņa un galvas. Šo metodi izmantoju arī es pati. Ja esat pie kādas ūdenstilpes – ezera, jūras, grāvja –, mēģiniet dzīvnieku iemērkt ūdenī. Aplaistīšanai der arī ūdens no pudeles, ja nekā cita nav pie rokas," skaidro speciāliste.
Pēc viņas vārdiem, tiklīdz mazinās pārkaršanas pazīmes, dzīvnieku šā vai tā vajadzētu parādīt speciālistam, lai novērstu potenciālo plaušu tūsku un citas radušās veselības problēmas. "Starp citu, es nekad neesmu redzējusi pārkarsušu kaķi; suņus gan daudz un dikti. Un varu teikt, ka šajā gadījumā nelīdz ne mitri palagi, ne kompreses, tikai un vienīgi aplaistīšana ar aukstu ūdeni," vēlreiz uzsver Daiga Bokvalde.
Raksts tapis sadarbībā ar Rīgas Apriņķa avīzi. Pārpublicēts: aprinkis.lv http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/veseliba/item/45641-karstuma-ekstremie-riski-dzivniekiem#ja-contentwrap
