Kā uzvesties ar mājdzīvnieku brīvā dabā? Vai mans suns ir drauds citām dzīvām radībām?
Kad atrodamies brīvā dabā vai ciemos kopā ar savu mājdzīvnieku, mūsu suns vai kaķis gluži nejauši var kļūt par draudu tām radībām, kuru dzīves telpā esam ciemiņi. Vasara ir mazuļu laiks – mazuļi zaķiem, stirnām pļavās, pīlēm, gulbjiem un citiem ūdens putniem ūdenstilpnēs. Atrodoties to tuvumā, suņu saimniekiem būtu jāparūpējas, lai jūsu dzīvnieks ar skaļu riešanu un uzbrukumu neiztraucē tās dzīvās radības, kam tur ir īstās un vienīgās mājas.
Uz šo rakstu mūs rosināja emocionāls stāsts, ko saņēmām un publicējam. Stāsts par muižu, kur skaistā, sakoptā vidē parka dīķī mitinājās pīļu ģimene ar mazuļiem.
Atbrauca viesi. Viesiem līdzi bija suns. Kā rezultātā suns skraidīja pa apkārtni, peldējās dīķī. Kad nāca vakars meitene pamanīja, ka aiz muižas stūra ir maziņš pīlēns, kurš viens pats klīst pa pagalmu. Mazulis sauca pēc pīļu mammas, bet tā jau bija ar mazuļiem prom.
Lūk, kādas nometnes dalībnieces piedzīvotais: „Paņēmu rokās ar domu, ka viņš ātri jānogādā pie mammas, gāju pie dīķa, lai atrastu mammu, bet pīle ar mazajiem pīlēniem vairs nebija atrodama... Tad nu devos ārpus teritorijas skatīt kur ūdens tilpne ved tālāk, arī tur nemanīju pīļu mammu. Tad nodomāju, ka nevēlos mazo atstāt vienu, jo jebkas var notikt – to var apēst suns, lapsa vai kāds cits dzīvnieks. Ienesu mazo pīlēnu mājā, tad atradu SOS tālruni dzīvniekiem. Piezvanīju, runāju ar Ilzi Džonsoni no Ulubeles, Ilze man palīdzēja telefoniski, teica, lai saplūcu zāli, ielieku pie mazā pīlēna, iedevu arī mitras auzas un mazliet rupjmaizi. Tad cēlos 4:00 no rīta, kad saule aust, jo tad visi putni ceļoties, cerēju, ka pīļu mamma būs dīķī, un varēšu mazo atdot ģimenei. Bet nē, mammas nebija, pīlēnu es ielaidu dīķī, ar domu, ka varbūt, tomēr, atlidos viņa mamma. Kad 8:00 no rīta piecēlos, mazais vēl viens pa dīķi peldēja. Tad uz vakara pusi es devos pastaigā gar mazo upīti, ar cerību, ka tomēr, pīļu ģimene tur būs... Un jā, es pamanīju pīļu mammu ar tādiem pašiem mazuļiem. Devos ātri uz dīķi, lai paņemtu pīlēnu un aiznestu pīļu mammai. Bet šoreiz mazais pīlēns laikam bija sabijies un nenāca vairs pie manis tik droši. Nevarēju to dabūt ārā no dīķa, jo nebija tas patīkamākais un peldēšanai domātais dīķis.. Vienā brīdī paskatījos apkārt un visi nometnes cilvēki bija ap mani un skatījās kā ķeru mazo pīlēnu, novilku drēbes un bridu iekšā pēc mazā, bet neveiksmīgi, jo viņš peldēja prom. Tad izdomāju citu tehniku, stāvēju dīķa malā, gaidīju, kad mazais pīlēns atpeldēs tuvāk, lai varētu to noķert. Un jā! Beidzot izdevās. Devos ātri pie pīļu mammas, bet tā ar mazajiem, jau bija kaut kur tālāk aizpeldējusi otrpus upei. Nācās iet pie kaimiņiem, jo upe blakus. Arī tur pīļu mamma nebija, jautāju kaimiņiem varbūt var kaut kur tālāk tikt pie upes, kā rezultātā bridu pāri laukam, kur bija gara zālē. Biju gatava mazā pīlēna dēļ darīt visu, kas manos spēkos, pat ja baidījos no ērcēm un čūskām. Pīlēna mammu neatradu un pašai nebija laika vairs meklēt, jo bija jābūt nometnē. Sarunāju, ka mazais paliek pie kaimiņiem un viņi vēro, kad pīles būs klāt un nogādās mazo pie tām. Laiks ritēja uz priekšu, biju nometnē, tad man pieskrēja klāt meitenīte un pateica, ka pīļu ģimene ir atpakaļ dīķī. Atviegloti nopūtos ar domu, ka beidzot viss būs laimīgi. Devos pie kaimiņiem pēc pīlēna... Paņēmu mazo un devos uz dīķi. Tad pamanīju pīles un ātri mazo piemetu pie savas ģimenes (video redzēsiet, kas notika), mazais pīlēns peldēja pie ģimenes, bet izskatījās, ka mamma to nepieņēma... Kas bija bēdīgi, bet es nodomāju, ka lai papeld, paskatīšos vēlāk, gan visi būs kopā, jāpierod.. Kad man bija jādodas mājup man bērni teica, ka mazai nāk ārā no dīķa un skrien šurp. Skaidrs ir viens, ka ģimene viņu nepieņem un es ceru un jūsu palīdzību! Jo tik daudz kam izgāju cauri ar mazo pīlēnu, tik daudzām savām bailēm no kaut kā, jo zinu, ka viņš ir pelnījis izaugt liels un stiprs un nevēlos viņu atstāt likteņa varā, tāpēc palīdzēšu cik manos spēkos! Pašlaik viņš ir muižas teritorijā, un vēl joprojām nāk ārā no dīķa! Viņam vajag jūsu palīdzību!”
Nākamajā dienā man paziņoja, ka mazajam pīlēnam ir vieta biedrībā “Drauga spārns.” Pati biju jau Rīgā, darbā, bet paralēli interesējos par mazo pīlēnu, brīžiem jau šķita, ka vairs nav cerības un mazais jau ir atkal pazudis, jo nebija kāda kurš par viņu pienācīgi parūpētos…Sarunāju ar nometnes dalībnieci, ka mazo pīlēnu noķer un noliek drošā vietā, jo nolēmu, ka braukšu mazajam pakaļ. Vakarā pēc darba devos pakaļ mazajam, kad biju galā un satiku pīlēnu, tas bija galīgi novārdzis, nosalis un knapi spēja galviņu noturēt… Nemaz nedomājot piespiedu mazo pīlēnu cieši sev klāt un sasildīju gan ar siltumu, gan mīlestību. Mērojot garo ceļu uz biedrību ‘’Drauga spārns’’ mazais pīlēns jau jutās labāk, pa ceļam padzirdīju to ar ūdeni un pat izdomāju vārdu – Ūsiņš. Ūsiņš, jo pēc latviešu mitoloģijas, tas ir gaismas un pavasara simbols, ‘’Pēc tumsas vienmēr nāk gaisma,’’ arī mazajam Ūsiņam pēc tumsas atnāca gaisma!
Tādi notikumi, tikai tādēļ, ka nepadomājam arī par citām dzīvībiņām, bet gan tikai par sevi! Kā arī sekojiet līdzi saviem mājdzīvniekiem. Mazais putnēns nogādāts biedrībā „Drauga spārns” palīdzības sniegšanai.
Liels paldies Kristīnai par pīlēna izglābšanu, biedrībai Drauga spārns par putnēna uzņemšanu un tālākām rūpēm un Ulubelei par sadarbību. Lai pīlēns Ūsiņš izaug liels, stiprs un atgriežas savvaļā.
Pielikumā video: Pīlēni dīķī , pīlēni mājās , pīlēni tuvplānā.
#dzivniekupolicija #NVOfonds
