Kā palīdzēt dzīvniekiem karstajā laikā un kā pasargāt tos no knišļu uzbrukumiem

Pārtikas un veterinārais dienests aicina karstajā laikā parūpēties par dzīvniekiem - gan par lauksaimniecības, gan par mājas (istabas) dzīvniekiem. 

Kas jāņem vērā?

• Karstuma stress - dzīvniekam ilgstoši uzturoties paaugstinātā temperatūrā notiek perifēro asinsvadu paplašināšanās un ja cirkulējošo asiņu apjoms nepalielinās, dzīvniekam iestājas sirds mazspēja, kas var beigties ar nāvi.
• Pārkaršana - visbiežāk pārkaršana notiek karstās un nevēdinātās telpās, kurās ir paaugstināts mitrums, to veicina tiešie saules stari, bezvējš, mitrums, nepietiekami uzņemts šķidruma daudzums, fiziskā slodze, liels dzīvnieku blīvums. Mazie dzīvnieki - suņi un kaķi visbiežāk pārkarst ieslēgti slikti ventilējamās telpās, kā arī ieslēgti automašīnās pie veikaliem. Kaķiem, tāpat kā suņiem, ir ļoti mazs sviedru dziedzeru skaits, līdz ar to liekais siltums praktiski netiek izdalīts ar sviedriem un organisms netiek dzesēts.
• Saules dūriens - lauksaimniecības dzīvnieki to var iegūt karstajā laikā pārkarstot, atrodoties atklātās ganībās, bezvējā.
• Karstuma dūriens - dzīvniekiem draud transportēšanas laikā.
• Kukaiņi - ganībās mājdzīvniekus apdraud arī dažādi asinssūcēji kukaiņi, kas sagādā dzīvniekiem sāpes, stresu un nereti arī nopietnus draudus to veselībai un dzīvībai.

Regulāri atrodoties pārāk augstā temperatūrā dzīvniekiem samazinās apetīte, tie kļūst mazkustīgi.

Par pārkaršanu liecina šādas pazīmes: dzīvnieki ir nomākti, saguruši, tiem ir nespēks, karsta āda, ātrs pulss un elpošana, var novērot muskuļu trīcēšanu un krampjus, acu un mutes gļotāda kļūst tumši sarkana vai zilgana.

Ko darīt, lai izvairītos no dzīvnieku pārkaršanas

• Dodoties izbraukumā vai arī iepērkoties, neatstājiet mīļdzīvniekus automašīnā, arī tad, ja logs ir pusatvērts!
• Dodiet visiem dzīvniekiem - gan lauksaimniecības, gan mīļdzīvniekiem, pietiekami daudz auksta dzeramā ūdens un ja ir iespējams, mainiet sasilušo ūdeni pret vēsu.
• Neganiet govis, aitas, cūkas un, jo īpaši, zirgus karstajā diennakts laikā, no plkst. 12.00 līdz plkst. 16.00, tiešos saules staros. Parūpējieties, lai tie atrastos nojumē vai koku ēnā.
• Nodrošiniet mītnēs turētajiem dzīvniekiem, bet jo īpaši putniem, kažokzvēriem un cūkām, ventilāciju, gaisa apmaiņu, bet ne caurvēju un ja ir iespējams, paredziet dzīvniekiem lielāku platību, lai tie nebūtu saspiesti.
• Transportēšanas laikā transporta līdzeklī neievietojiet pārāk daudz dzīvnieku un nodrošiniet tiem ventilāciju. Ja transportēšanas laiks ir ilgs, centieties ik pēc laika apstāties, lai padzirdinātu dzīvniekus un izvēdinātu transporta līdzekli.
• Ja vien ir iespējams, dzīvniekus peldiniet.
• Ja Jūsu mīļdzīvnieki - suņi, kaķi u.c. tiek turēti dzīvoklī, mēģiniet ierīkot tiem guļvietu vēsākā telpā, piemēram, vannas istabā uz flīžu grīdas.
• Ja Jūsu suns tiek turēts piesiets vai atrodas voljērā, parūpējieties, lai tam būtu iespēja patverties no tiešiem saules stariem.

Ja pamaniet, ka Jūsu dzīvnieki ir nomākti, tiem ir nespēks, karsta āda, ātrs un sekls pulss un elpošana, muskuļu trīcēšana, krampji, kā arī acs un mutes gļotādas paliek tumši sarkanas vai zilganas, nekavējoties griezieties pēc palīdzības pie veterinārārsta un rīkojieties pēc veterinārārsta norādījumiem!

Ko darīt līdz veterinārārsta atbraukšanai

• Iespēju robežās jāpārtrauc karstuma un saules iedarbība uz pārkarsušo dzīvnieku – tas jānogādā ēnā vai vēsā, labi vēdinātā telpā.
• Pārkarsušo dzīvnieku vēlams apliet ar vēsu ūdeni vai arī likt vēsa ūdens kompreses.
• Dzīvniekam jānodrošina pēc iespējas mierīgāka vide bez papildus stresa faktoriem.
• Jānodrošina pieeja vēsam ūdenim, lai dzīvnieks varētu padzerties.

Kā pasargāt mājdzīvniekus no asinssūcēju kukaiņu uzbrukumiem

• Laižot dzīvniekus ganībās, vajadzētu ievērot asinssūcēju kukaiņu „aktīvo” periodu un pēc iespējas mazāk dzīvniekus laist ganībās tieši šajā laikā. Piemēram, knišļu "aktīvajā" periodā - maijā un jūnijā dzīvniekus ganībās vajadzētu laist dienas vidū un pa nakti līdz saules lēktam. Ja novērojat knišļu masveida savairošanos, nelaidiet dzīvniekus ārā vispār!
• Lai pasargātu mājdzīvniekus no asinssūcēju kukaiņu kodumiem, Pārtikas un veterinārais dienests aicina dzīvniekus, pirms izlaišanas ganībās, apstrādāt ar repelentiem jeb līdzekļiem, kas paredzēti kaitēkļu atbaidīšanai. Taču, pirms repelentu iegādāšanās, noteikti jākonsultējas ar veterinārārstu, jo to sastāvā var būt vielas, kuru lietošana produktīvajiem dzīvniekiem ir aizliegta!
• Tā kā asinssūcēji kukaiņi vislabprātāk kož ķermeņa daļās, uz kurām ir maz apmatojuma – tesmenī, tad ieteicams iegādāties ziedes, kas ārstē tesmeņa iekaisumus. Taču, pirms ziedes iegādāšanās, noteikti jākonsultējas ar veterinārārstu.

Avoti:

24.06.2022, Neaizmirstiet parūpēties par dzīvniekiem karstajā laikā!
22.04.2021, Kā palīdzēt dzīvniekiem karstajā laikā un kā pasargāt tos no knišļu uzbrukumiem