2017.gada 30.marts – izšķiroša diena dzīvnieku aizstāvjiem vairākos dzīvnieku aizsardzības un labturības jautājumos

Ceturtdien, 30.martā, deputāti Saeimā izskatīs priekšlikumus grozījumiem Veterinārmedicīnas un Dzīvnieku aizsardzības likumos, lemjot par dzīvnieku aizsardzībai un labturībai svarīgiem jautājumiem. Veterinārmedicīnas likumā tiks skatīts deputāta Ingmāra Līdakas virzītais priekšlikums - suņu apzīmēšanas kārtību uzticēt izstrādāt Ministru kabinetam (MK), ar mērķi, atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulām, noteikt vienādu apzīmēšanas kārtību pilnīgi visiem obligāti apzīmējamiem un reģistrējamiem dzīvniekiem Latvijā, lai šīs obligāti izpildāmās normas dzīvnieku īpašniekiem būtu ērti pieejamas, lētas un neizbēgamas. 

Šobrīd likums nosaka atšķirīgu regulējumu. Par suņu, kaķu un mājas sesku apzīmēšanu lemj Saeima, nosakot, ka šos dzīvniekus drīkst apzīmēt tikai veterinārārsti, savukārt par visiem pārējiem lauksaimniecības dzīvniekiem un zirgiem lemj MK, nosakot, ka tos var apzīmēt arī apmācītas personas (atbilstoši ES regulai).

Tieši šī nepilnvērtīgā regulējuma dēļ, patlaban lielākā daļa (vairāk nekā 100 000) suņu īpašnieku atturas pildīt obligāto noteikumu par suņa apzīmēšanu un reģistrēšanu, jo komercpakalpojums pie veterinārārstiem ir sadārdzināts vismaz 5 reizes. Čipa reālā pašizmaksa ir zem 3 eiro, taču veterinārārsti tikai par apzīmēšanu vien prasa 15 eiro, to papildinot vēl ar vakcināciju un ES ceļošanas pasu izsniegšanu dzīvniekiem. Pašlaik vizīte pie veterinārārsta, ar nolūku tikai apzīmēt un reģistrēt suni, var izmaksāt vismaz 35 eiro*.

Dzīvnieka apzīmēšanai un reģistrēšanai Lauksaimniecības datu centra reģistrā uz saimnieka vārda ir izšķiroša nozīme. Tā nepieciešama, lai pierādītu īpašuma tiesības, ātri atgrieztu pie saimniekiem noklīdušu dzīvnieku, kontrolētu obligāto vakcinēšanu pret trakumsērgu, kā arī sauktu pie atbildības un piedzītu izdevumus no tiem saimniekiem, kuri par dzīvniekiem nerūpējas pienācīgi vai izturas cietsirdīgi. Ja dzīvnieks nav apzīmēts un reģistrēts, viņš ir anonīms. Tāpēc līdz šim Latvijā ierosinātās lietas par labturības pārkāpumiem vai cietsirdību pret dzīvniekiem parasti beidzas bez rezultāta. Savukārt izdevumi par pamesto dzīvnieku izmitināšanu patversmēs vai eitanāziju jāsedz pašvaldībām no nodokļu maksātāju naudas, sabiedriskām dzīvnieku aizsardzības organizācijām no saziedotajiem līdzekļiem.

Svarīgi ir apzīmēšanas un reģistrēšanas pakalpojumu piedāvāt iedzīvotājiem par minimālu maksu, t.i., līdz 5-6 eiro vai bez maksas atsevišķām iedzīvotāju grupām. Mūsu valstī maznodrošinātu vai uz pabalstiem dzīvojošu cilvēku skaits ir liels. Patversmes ir gatavas sadarbībā ar vietējām pašvaldībām organizēt suņu apzīmēšanas, reģistrēšanas kampaņas par pašizmaksu, jo anonīmu dzīvnieku uzturēšana patversmēs pēcāk ir daudzkārt dārgāka. Tāpēc nepieciešams dzīvnieka apzīmēšanu un reģistrēšanu, kas nav ne ārstniecisks, ne profilaktisks pakalpojums, nodalīt no pārējiem veterinārmedicīniskajiem pakalpojumiem un izmantot ES regulā par dzīvnieku apzīmēšanu paredzētās iespējas.

Nav racionāli obligātās dzīvnieku apzīmēšanas un reģistrēšanas prasību censties ieviest ar represīvām metodēm, jo bailēs no sodiem anonīmi pamestu dzīvnieku būs vēl vairāk. Un jau tagad ir. Tāpat šobrīd nekas neliedz paņemt no nelegāliem audzētājiem nākamo nereģistrēto dzīvnieku un izmest to, kad viņš apnīk.

Grozījumus likumā ar mērķi MK kompetencē noteikt ne tikai lemt par apzīmējamo dzīvnieku sugām, bet izstrādāt arī apzīmēšanas un reģistrēšanas kārtību un apmācītu personu piesaisti atbalsta Zemkopības Ministrija, Ministru kabinets, Latvijas pašvaldību savienība, Latvijas lielo pilsētu asociācija, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, Pārtikas veterinārais dienests un lielākā daļa dzīvnieku patversmju Latvijā.

Pret izmaiņām iestājas Latvijas veterinārārstu biedrības, dažu dzīvnieku patversmju un dzīvnieku audzētāju organizāciju pārstāvji, izmantojot visus iespējamos līdzekļus - stāstot šausmu stāstus par čipēšanas sarežģītību, apgalvojot, ka patlaban nekādu problēmu ar apzīmēšanu un reģistrēšanu nav,  apmelojot dzīvnieku patversmes par likumu neievērošanu un krimināliem pārkāpumiem, izsakot publiski personiskus apvainojumus sociālos tīklos, kā arī institūcijām un Saeimas deputātiem adresētās vēstulēs. Šo LVB pārstāvju nekorekto rīcību publiskā telpā uzskatam par vismaz neētisku.

Svarīgāko faktu kopsavilkums:

• Apzīmēšana nav ārstnieciska procedūra un aizņem vien pāris sekundes.
• Apzīmēšana un reģistrēšana patlaban ir kā komercpakalpojums, kas ir 5 reizes dārgāks par faktiskām izmaksām.
• Nagu apgriešana jebkuram dzīvniekam ir 10 reizes laikietilpīgāka un sarežģītāka procedūra par dzīvnieka apzīmēšanu.
• Iedzīvotāji grib būt likuma paklausīgi un apzīmēt, reģistrēt suņus, bet nevar to atļauties pakalpojuma nesamērīgās dārdzības, kā arī nepieejamības dēļ.
• Pēc Eiropas skaitīšanas metodes - uz katriem 10 iedzīvotājiem ir vismaz 1 suns. Latvijā suņu skaits ir vismaz 200 tūkstoši, bet pašlaik reģistrēti vien 93 tūkstoši.
• No 2017.gada 1.janvāra īpašniekiem suņu apzīmēšana ir obligāta. 2017.gada janvārī un februārī 12 Latvijas patversmēs tika uzņemti 473 suņi un tikai 52 suņi (11%) no tiem bija apzīmēti/reģistrēti.
• Veterinārārsti, kuri apkalpo dzīvnieku patversmes un ikdienā redz patversmēs ienākošo dzīvnieku skaitu, viņu veselības stāvokli un patversmju darbinieku pašaizliedzīgo darbu, lai glābtu pamestos, izturas godprātīgi un neredz nekādu apdraudējumu vai konkurenci savai profesijai, ja dzīvnieku apzīmēšanā tiks iesaistīti apmācīti papildspēki.
• Lai valstī ierobežotu nelegālu suņu pavairošanu un tirgošanu, jāpanāk, ka ikviens suns vispirms ir apzīmēts un reģistrēts uz atsavinātāju, un tikai pēc tam tiek pārreģistrēts uz jauno īpašnieku.

Deputāta I.Līdakas virzītie un atbildīgo institūciju atbalstītie priekšlikumi grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā tika izskatīti 21.martā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē. Ar komisijas deputātu balsojumu 5 – Par, 2 – Pret, 3 – Atturas, priekšlikumi neskaitījās komisijas vairākuma atbalstīti.

Tajā pašā komisijas sēdē tika skatīti MK virzītie un ar atbildīgām institūcijām saskaņotie grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, ar mērķi aizliegt savvaļas dzīvniekus izmantot izklaides atrakcijās un vēl virkne nepieciešamo grozījumu, lai ievērotu ES regulas par dzīvnieku izmantošanu izmēģinājumos. Arī šis priekšlikums netika atbalstīts, balsojot: 3- Par, 1- Pret, 5 – Atturas.

Šo ceturtdien, 30. martā, abu likumu priekšlikumi, kas nav guvuši Tautsaimniecības komisijas vairākuma atbalstu, tiks skatīti Saeimā.

Dzīvnieku aizstāvji cer, ka deputātu vairākums tomēr iedziļināsies piedāvāto priekšlikumu būtībā, nenoraidīs piedāvātos grozījumus un balsos atbildīgi, neizvēloties “Atturēties”. Tāpat ceram, ka vairums deputātu izturas un pieņem lēmumus atbildīgi, balstoties uz iedzīvotāju reālo maksātspēju par šobrīd obligāti noteiktām normām, kā arī apzinās pašreizējo situāciju pašvaldību nesamērīgajos tēriņos anonīmi pamestu dzīvnieku uzturēšanā. Ceram, ka tautas priekšstāvjiem ir svarīgi dzīvnieku aizsardzības jautājumi un tie netiks pakārtoti dažu komercgrupu peļņas lobijam, kas pasniegts nepatiesu izdomājumu vai arhaisku tradīciju mērcē.

* Izvērstu valstī noteikto obligāti pērkamo pakalpojumu izmaksas saistībā ar suņu apzīmēšanu, reģistrēšanu un vakcināciju pret trakumsērgu pievienotas pielikumā.