Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā mainīs suņu reģistrācijas kārtību
Šodien, 08.09.2021.g. LR Saeima Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē tika atbalstīts likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (Nr. 1121/Lp13) iesniegšanai uz 1.lasījumu.
Tā kā šie grozījumi paredz būtiskas izmaiņas esošajā suņu reģistrācijas kārtībā, esam aicinājuši ZM veikt LDC datubāzes analīzi, lai pamatoti un argumentēti veidotu jauno suņu reģistrācijas kārtību, ko paredz šī likumprojekta grozījumi. Proti, plānotas ir šādas izmaiņas:
- suņu apzīmēšanu un reģistrēšanu datubāzē apvienot kā vienotu pakalpojumu, kuru tiesīgs veikt tikai veterinārārsts (līdz šim tas ir dalīts pakalpojums: apzīmēšanu veic veterinārārsts, bet reģistrēšanu var veikt dažādos veidos, t.sk., dzīvnieka īpašnieks pats bez maksas latvija.lv portālā);
- suņa reģistrācijas pakalpojumam noteikt maksu ar MK noteikumiem, kurus ZM plāno izstrādāt līdz šī gada beigām (t.i., līd 2021.gada 31.decembrim), suņa apzīmēšana ar mikroshēmu un pases izsniegšana, kā līdz šim, paliek ar komerccenu;
- turpmāk suņu īpašnieki vairs nevarēs veikt savu suņu pirmreizējo reģistrāciju caur latvija.lv pakalpojumu. Pēc LDC datiem 2020.gadā šādu iespēju bija izmantojuši vairāk kā puse no datubāzē reģistrēto suņu īpašniekiem – no 20644 ierakstiem 10998 veikušas privātpersonas (t.i., dzīvnieku īpašnieki paši).
Jau gadiem esam ZM norādījuši, ka MK noteikumos Nr.491 “Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība” paredzētā suņu obligātā reģistrēšana netiek ieviesta pilnvērtīgi, jo tai ir būtiski trūkumi – kā galvenais ir šī sadalītā apzīmēšana un reģistrēšana, kā rezultātā daudzu apzīmētu suņu dati tā arī nav nonākuši līdz datubāzei.
Otra būtiska problēma, ko novērojam pēc reģistra datiem – netiek pildīta norma par obligāto suņu reģistrēšanu uz patiesā īpašnieka vārda. Tā, 2020.gadā no 20644 pirmreizēji reģistrētajiem suņiem, tikai 5036 suņu ir pārreģistrēti uz jauniem īpašniekiem, kas nozīmētu, ka tikai viena ceturtā daļa suņu ir atsavināti jauniem īpašniekiem. Pārējie suņi (t.sk. šķirnes suņi) ir ar nenosakāmu izcelsmi. Tā, piemēram, 556 punduršpici, 656 čivavas (Chihua-hua), 901 Jorkšīras terjers, 800 labradori, 842 Franču buldogi, 532 Džeka Rasela terjeri, 1366 Vācu aitu suņi u.t.t. pie to jaunajiem īpašniekiem nonākuši bez pārreģistrācijas, lai gan saprotams, ka suņi neaug kā sēnes pēc lietus un šķirnes suņus ar ciltsrakstiem no ielas kā bezsaimnieka dzīvnieku nepaņemt. Jāatzīmē arī, ka, piemēram, no dzīvnieku patversmēm atdotiem suņiem obligāti ir piemērojama pārreģistrācija uz to jauniem saimniekiem, ko stingri uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests. Pēc 2020.gada datiem LDC datubāzē reģistrēti 2092 metisi (krustojums) un 5042 bezšķirnes suņu - attiecīgi šķirnes suņu īpatsvars pie pārreģistrācijām paliek pavisam niecīgs. Kāpēc gan šķirnes suņu audzētāji tik ļoti kautrējas reģistrēt savus lolojumus uz sava vārda?
Kopš 2017.gada 1.janvāra noteiktai obligātai prasībai, ka visiem Latvijā mītošajiem suņiem ir jābūt apzīmētiem ar mikroshēmām un reģistrētiem LDC datubāzē, uz šo brīdi jau bija jārada situācija, ka visi suņi ir identificējami ar to saimniekiem. Tomēr dzīvnieku patversmēs vēl joprojām nonāk suņi, kas nav ne apzīmēti, ne reģistrēti vai arī ir apzīmēti, bet nav reģistrēti.
Ļoti ceram, ka jaunā suņu reģistrācijas sistēma tiks izstrādāta kvalitatīvi un pārdomāti, pamatojoties uz pieejamiem datiem LDC datubāzē un ņemot vērā gan dzīvnieku īpašnieku, gan sabiedrības intereses.