Dzīvnieku tiesību aizstāvji: Latvijā nav tik liela pieprasījuma pēc dzīvniekiem, cik dzīvnieku pavairotāji tos ražo
Lai vērstu uzmanību uz pārmērīgajiem dzīvnieku vairošanas apjomiem, kas noved pie dzīvnieku pamešanas un nogalināšanas, ceturtdien, 21. decembrī, uz piketu pie Saeimas ēkas pulcējās virs 100 cilvēkiem, kam rūp, lai katram mīļdzīvniekam būtu sava ģimene un mājvieta. Dzīvnieku aizstāvji arī izdalīja deputātiem Kaķmeitiņas (mazas kaķēnu atainojošas lellītes), tādējādi atgādinot, ka katrs dzīvnieks piedzimstot vēlas dzīvot un būt mīlēts. Kucēni un kaķēni nevēlas, lai viņus uzskata par preci, kuru nepārdošanas gadījumā var noslīcināt, likvidēt vai izmest miskastē.
Cēlonis samilzušām problēmām mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzības jomā ir šo dzīvnieku bezatbildīga pavairošana, savukārt, sekas ir pārprodukcija. 23 gadus ir spēkā Dzīvnieku aizsardzības likums, un šajā laikā tā arī nav izstrādāta uzraudzības un kontroles kārtība mājas (istabas) dzīvnieku audzētājiem. Dzīvnieki tiek vairoti bez jebkādas kontroles un uzraudzības.
Tā vietā, lai beidzot risinātu cēloni – izstrādātu kārtību, kā uzraudzīt un kontrolēt mājas (istabas) dzīvnieku audzēšanu un pavairošanu – ar likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (reģ.Nr.148/Lp14) bija plānots vērsties pret dzīvnieku aizsardzības organizācijām, ierobežojot un apgrūtinot to darbību dzīvnieku glābšanā.
Dzīvnieku glābēji: “Tev, vairotāj, nebūs divas reizes gadā dzemdināt kaķenes!” Jeb PRET KO iestājās dzīvnieku aizsardzības organizācijas?
Priekšlikums Nr.14 (saistītie priekšlikumi Nr.12 un Nr.13) – ar šo normu bija plānots palielināt kaķeņu metienus no šobrīd atļautā viena metiena gadā uz diviem metieniem gadā. Tomēr dzīvnieku aizstāvji ir pārliecināti, ka tas ne vien novestu pie pamestiem vai nogalinātiem liekajiem kaķēniem, kurus neviens nenopirktu, bet arī pie tā, ka organisma pārslodzes rezultātā, gan kaķenei, gan viņas pēcnācējiem ir ļoti liels risks saslimt vai kaķēniem piedzimt ar veselības problēmām. Pret šo absurdo priekšlikumu vienbalsīgi nobalsoja visi deputāti. Līdz ar to 2. lasījumā tika saglabāta iepriekšējā versija: mājas (istabas) dzīvniekam – suņa, kaķa vai seska mātītei nedrīkst būt vairāk kā VIENS mazuļu metiens gadā.
Priekšlikums Nr.35 – priekšlikums paredzēja dzīvnieku aizsardzības organizāciju un brīvprātīgo dzīvnieku glābēju, kuri šobrīd cīnās ar sekām, ko valsts pārvalde gadiem ignorē un nerisina, kontroli. Deputāti nobalsoja PRET šo priekšlikumu, kas nozīmē, ka dzīvnieku aizsardzības organizāciju un brīvprātīgo dzīvnieku glābēju darbībā papildu administratīvas prasības nenoteiks.
Priekšlikums Nr.34 (saistītie priekšlikumi Nr.32 un Nr.33) – paredz prasību obligāti reģistrēties par dzīvnieku patversmi tām personām, kuru darbība pielīdzināma dzīvnieku patversmes darbībai, kā arī jaunu deleģējumu MK noteikumu izstrādei dzīvnieku patversmēm. Saeima otrajā lasījumā atbalstīja šos grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā.
Dzīvnieku aizsardzības organizāciju prasība bija nodrošināt vienlīdzīgu tiesisko regulējumu un valsts uzraudzību dzīvnieku turēšanas vietām, kurās papildus vispārējām labturības prasībām nepieciešamas vēl speciālas normas. Pēc spēkā esošā regulējuma vienāds juridisks statuss ir gan dzīvnieku patversmei, gan dzīvnieku audzētavai – tās abas ir valsts veterinārās uzraudzības objekti. Vienīgi, ja dzīvnieku patversmes tiek uzraudzītas, to darbību reglamentē atsevišķi MK noteikumi, tad dzīvnieku audzētavām ir ekskluzīvs statuss būt uzraudzības objektam bez uzraudzības, jo gadiem ilgi netiek izstrādāti MK noteikumi par to reģistrāciju, darbību, dzīvnieku labturības prasībām tajās.
Sabiedrībā daudz tiek pieminēta atbildība par dzīvnieku pamešanu, bet par maz tiek runāts par bezatbildīgu dzīvnieku pavairošanu. Kucēni un kaķēni tiek burtiski štancēti. Jau uz otro lasījumu dzīvnieku aizsardzības organizācijām atbildīgā ministrija solīja iekļaut likumprojektā normu par MK noteikumu dzīvnieku audzētāju kontrolei izstrādi. Tomēr līdz Saeimas balsojumam šī norma nenonāca, to izņēma it kā redakcionālu neskaidrību dēļ. Tieši šī iemesla dēļ dzīvnieku aizsargi 21.decembra rītā pulcējās piketā pie Saeimas, lai pievērstu deputātu uzmanību uz šo absurdu, ka tiek pastiprinātas normas dzīvnieku glābšanai (sekām), nekādi neregulējot dzīvnieku vairošanu (cēloņus). Nu jau arī no Saeimas tribīnes izskanēja vairāki solījumi, ka uz trešo lasījumu likumprojektā plānots iekļaut normas par mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju uzraudzību un kontroli. Tiktāl dzīvnieku aizsardzības organizācijas ir sadzirdētas, atliek cerēt, ka deputāti pret saviem solījumiem izturas atbildīgāk nekā ierēdņi.
Saeima otrajā lasījumā atbalstīja vēl šādus grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā:
- Aizliegt suņu turēšanu PIE ĶĒDES. Plānots pēc 2023. gada 31. augusta dzimušos suņus aizliegt pastāvīgi turēt piesietus (ar izņēmumiem, kurus plānots noteikt MK noteikumos). Tas nenozīmē, ka suni nevarēs piesiet uz brīdi, kamēr saimnieks ieiet veikalā vai tml.
- Turpmāk arī administratīvā pārkāpumā par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku papildsods – aizliegums turēt dzīvnieku uz noteiktu periodu – būs nosakāms obligāti (šobrīd paredzēts ar vai bez papildsoda piemērošanas).
- Dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem, ievietojot sludinājumus par dzīvnieku pārdošanu, būs jānorāda informācija par šķirni, veselības stāvokli, apzīmēšanu un reģistrāciju.
- Pārdevējam dzīvnieka nākamajam īpašniekam būs jāsniedz rakstveida informācija arī par dzīvnieka uzvedības un turēšanas īpatnībām. Īpašniekam, kurš pavairo sev piederošu suni, kaķi vai mājas (istabas) sesku un atsavina to mazuļus, būs jābūt apmācītam mājdzīvnieku labturības un aizsardzības jomā.
- Arī specializētās tirdzniecības vietas [piemēram, zooveikalu] īpašniekam jānodrošina, ka vismaz viens darbinieks ir apmācīts labturības jomā.
- Papildināts to dzīvnieku uzskaitījums, kurus aizliegts pirkt, turēt nebrīvē vai pārdot, piemēram, ziloņu, degunradžu, žirafu dzimtas, vaļu un nīlzirgu apakškārtas, kā arī indīgus un invazīvu sugu dzīvniekus. Šobrīd šāds aizliegums attiecas uz savvaļas sugu plēsējiem, primātiem, jūras zīdītājiem, krokodilu kārtas dzīvniekiem un čūskveidīgajiem.
Par to visu Saeima vēl balsos galīgajā – trešajā - lasījumā.
Sabiedrības prasība pēc stingrākas dzīvnieku aizsardzības ir uzklausīta vēl vienā likumdošanas iniciatīvā – reaģējot uz gandrīz 30 000 Latvijas pilsoņu parakstīto kolektīvo iesniegumu “Reālu cietumsodu dzīvnieku spīdzinātājiem un slepkavām”, Saeimas Juridiskā komisija virza izskatīšanai Saeimā grozījumus Krimināllikumā, kas paredz sodu palielināšanu par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Paredzēts, ka par šo likumprojektu Saeima pirmajā balsojumā balsos 2024. gada 11. janvārī – tā vēstī Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (Jaunā Vienotība).
Papildus informācijai:
https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/313996/kapec-latvija-notiek-dzivnieku-bezatbildiga-pavairosana
Vai Latvijā kucēni un kaķēni tiks nolemti nenovēršamai nāvei? (nra.lv)