Sākums > Lasītava > Aktualitātes > Aktualitāte

Dzīvnieku tiesību aizstāvji kažokzvēru audzētavā 'Grobiņa' atkal atklāj pārkāpumus

Biedrības "Dzīvnieku brīvība" dzīvnieku tiesību aktīvista uzņemtie video ieraksti vienā no modernākajām Latvijas ūdeļu fermām – Vērgales pagastā rāda dzīvnieku ciešanas. Kadros ir saplosīti ūdeļu mazuļi, nograuztas ķepas, vaļējas brūces un agonizējoši dzīvnieki.
 
Zvēraudzētavas – AS "Grobiņa" vadība apgalvojusi, ka ievērotas visas dzīvnieku labturības prasības, tomēr dzīvnieku tiesību aizstāvji konstatējuši, ka tā tas nav.

Dzīvnieki te nav pienācīgi aprūpēti, viņiem tiek nodarītas ciešanas. Laikā, kad fermā strādāja organizācijas "Dzīvnieku brīvība" iesūtīts dzīvnieku aizstāvis, tur trūka darbinieku, kas laikus novāktu bojātu pārtiku un nošķirtu agresīvos dzīvniekus pirms tie saplosa savus sugas brāļus.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pārbaudēs būtiskus pārkāpumus zvēraudzētavā neatklāja.
Dzīvnieku tiesību aktīviste Vērgales fermā strādāja trīs nedēļas jūnijā. Iespēja nemanīti safilmēt fermas ikdienu viņai radās, jo firma ar sludinājumiem meklēja zvērkopjus. Viņa pieteicās un uzreiz arī dabūja darbu. Viņai bija pienākums tīrīt būrus, izvākt un uzskaitīt ūdeļu līķīšus, meklēt būros savainotos zvērus. Tāpat viņai bija jānovāc neapēstā, sarūgusī barība. Ja to laikus neizdara, zvēri, īpaši mazuļi, saindējas un mirst no caurejas.

"Pirmajā dienā, kad es atnācu bija 700. Bet viņi teica, ka tas nemaz nav tik traki, jo mums bija vienu dienu deviņsimt miruši bērniņi. Pēc tam viņš lēnām, lēnām sāka samazināties tas skaitlis. Bet pēc tam mira mammas, jo bērni sāka augt, nebija laika, kad atšķirt, tie bērni izsūca mammas," raidījuma ierakstā stāstīja dzīvnieku aktīviste Vineta.

Kažokzvēru audzēšanu regulē Dzīvnieku aizsardzības likums, kas īpašniekam liek rūpēties, lai zvēriņi nepieredzētu sāpes un ciešanas, kā arī jānovērš to savainošanās iespējas. Minimālās kažokzvēru labturības prasības definētas valdības noteikumos.

Vērgales ferma ir salīdzinoši jauna, pamatprasības formāli tajā tiek ievērotas. Vasaras sākums ir viens no sarežģītākajiem periodiem kažokzvēru saimniecībās. Tad jārūpējas, lai būri būtu tīri un ūdeļu mazuļi nesaliptu savos mēslos un neaizietu bojā. Tāpat laikus jānošķir ūdeļu kucēni no mammām. Ja to savlaicīgi neizdara, sākas kanibālisms – šaurajā būrī dzīvnieki sāk plēst cits citu, vēsta raidījums.

130 tūkstošu kažokzvēru apkopšanā problēmas rada darbinieku trūkums."Par to tika runāts pastāvīgi, ka pietrūkst cilvēku, kas to darītu. Tāpēc aizkavējās būru tīrīšana, daudzu dzīvnieki nomira. Tad viņi centās sezonas strādniekus piesaistīt. Tad viņi atnāca un bieži nākamajā dienā nerādījās," norādīja dzīvnieku tiesību aktīviste.

"Dzīvnieku brīvības" valdes locekle Maija Krastiņa norādīja – pārsteidzoši, ka dažkārt pat minimālās prasības netika ievērotas. "Trīs dzīvnieku vietās būros bieži vien atradās septiņi vai astoņi. Un darbinieku trūkuma dēļ dažkārt pat netika nodrošināta svaiga barība," sacīja Krastiņa.

"Grobiņa" ir viens no lielākajiem kažokzvēru audzētājiem Latvijā. Tā saimnieko divās fermās – Vērgalē un Grobiņas pagasta Dubeņos.

Raidījums atzīmē, ka pēdējos gados firmai ar biznesu nesokas. Kažokādu cenas jau četrus gadus ir nepieredzēti zemas. Ja 2013. gadā viena ādiņa starptautiskās izsolēs maksāja vairāk nekā 70 eiro, tad pērn vairs tikai 20 līdz 30 eiro.

2016. gadā "Grobiņai" uzsākts tiesiskās aizsardzības process. Firma kreditoriem ir parādā 14 miljonus eiro. Apgrozījums 2016. gadā bija 2,7 miljoni eiro, 2017. gadā – 3,1 miljons. Zaudējumi attiecīgi 2,2 miljoni un 338 tūkstoši eiro.

Uzņēmuma kontrolpakete pieder ietekmīgā Zaļo un zemnieku savienības(ZZS) pārstāvja Andra Jaunsleiņa ģimenei.

Uzņēmuma vadība pārmetumus labturības normu pārkāpšanā noraida. Visus darbus zvērkopji paspējot paveikt laikus. Šogad esot ļoti augsts izdzīvojušo kucēnu skaits. Darba roku uzņēmumam gan pietrūkstot.

"Taču uz zvēru labturību tas nekādu iespaidu neatstāj. Barošanu visu mēs veicam savlaicīgi, atsēdināšanu veicam savlaicīgi. Ja kaut kur mums ļoti pietrūkst darbaspēks, tas varētu būt pārējos fermas uzkopšanas darbos, kas nav saistīts ar dzīvnieku labturību. Mēs nespējam savlaicīgi nopļaut vai izvest šos te mēslus, bet tas noteikti neatstāj iespaidu uz dzīvnieku audzēšanu," raidījumam sacīja "Grobiņas" valdes priekšsēdētājs Gundars Jaunsleinis.

Viņš arī stāstīja, ka augusta beigās fermā PVD eksperti veikuši labturības pārbaudi un pārkāpumus nav konstatējuši.

Dienestā saka, ka pārkāpumi tomēr bijuši. "Šinī pārbaudē tika konstatēta neatbilstība. Par to ka vienā būrī ir vairāk dzīvnieku nekā pienāktos. Īpašnieks paskaidroja ka viņam ir paredzēts šos dzīvniekus pārvest uz otru, Grobiņas novietni, kur viņi tiks tālāk audzēti nobaroti. Pie tam, vēl šis blīvums nebija visā novietnē, bet atsevišķās vietās bija pārsniegts. Un protams bija vesela kaudze tādi konstatējumi, kas tika pārrunāti ar šīs novietnes īpašnieku," sacīja PVD Novietņu uzraudzības daļas vadītāja.

Firmai sods nav piemērots, bet uzdots pārkāpumus novērst.

Noskatoties dzīvnieku aizstāvju safilmēto video, Irbe atzina, ka tajos ir saskatāmi atsevišķi pārkāpumi. Piemēram, nedrīkst izmest beigtos dzīvniekus kopā ar veco barību. Vietām būros ir pārāk daudz dzīvnieku.

"Atsevišķos gadījumos, arī inspekcijas laikā arī inspektori teica, ka ir atsevišķi dzīvnieki, kurus vajadzētu tomēr nekavējoties eitanizēt. Nevajadzētu ļaut viņiem turpināt mocīties. Kas jau izskatās, ka nav tomēr ārstējami. Un arī sižetā es redzēju tādus dzīvniekus, kursu būtu bijis nepieciešams nekavējoties eitanizēt," sacīja Irbe.

Dzīvnieku tiesību aizstāvji uzskata, ka kažokzvēru audzēšana ir jāaizliedz, jo sabiedrība apzinās, ka kažokādu ieguve ir amorāla. Kažokādu cenu kritums pasaulē ir neizbēgams un likumsakarīgs un kažokādas vairs nebūs ekskluzīva prece, no tām atsakās smalkie modes nami.

Zoologi ir atzinuši un Eiropas komisija ir atzinusi, ka savvaļas dzīvniekus nevar turēt šādos apstākļos un izlikties, ka viņiem nav ciešanu, ka viņiem nav stresa, ka viņiem nav traumu un izlikties, ka tā ir dzīvnieku labturība, uzskata dzīvnieku tiesību aizstāvji.

Atbilstoši Dzīvnieku aizsardzības likumam, dzīvnieku labturības pārraudzīšanu veic Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvā padome. Tā izglīto sabiedrību un dod ieteikumus valsts pārvaldes iestādēm un pašvaldībām dzīvnieku aizsardzībai un labturībai. Padomes priekšsēdētājs ir zemkopības ministrs Jānis Dūklavs(ZZS).

Uz uzdoto jautājumu, vai "nav jāklapē vispār tā bodīte," ja uzņēmumi strādā ar zaudējumiem, kažokādu cenas pasaulē krīt un uzņemtie kadri ir nehumāni, Dūklavs atbildēja: "Nu jūs ļoti labi saprotiet, bizness ir bizness. Kažokzvēru audzēšana un šo ādiņu tirdzniecība ir bizness. Ja viņš būtu nerentabls, kā jūs sakiet, es neesmu iedziļinājies konkrēti šī uzņēmuma darbībā un viņa ekonomiskajos rādītājos. Bet ja viņi ir nerentabli, tad viņi paši nonāks pie tā, ka ir nerentabla ražošana un viņa ir jāpārtrauc".

 

/Pārpublicēts no ziņu portāla delfi.lv: http://www.delfi.lv/news/national/politics/dzivnieku-tiesibu-aizstavji-kazokzveru-audzetava-grobina-atkal-atklaj-parkapumus.d?id=50373229

Iet atpakaļ