Dzīvnieku patversmes un mīļdzīvnieka īpašnieka atbildība
Latvijā diemžēl joprojām daudz suņu un kaķu – dažādu iemeslu pēc - nonāk dzīvnieku patversmēs. Daļa tur nonākušo ir klaiņojoši mājas (istabas) dzīvnieki, kuru izķeršanu organizē vietējā pašvaldība saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Atgādināsim, ka visiem pašvaldības teritorijā klaiņojošie noķertajiem mājas (istabas) dzīvniekiem ir jānonāk Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) reģistrētās dzīvnieku patversmēs, ar kurām konkrētā pašvaldība ir noslēgusi līgumu.
Klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu veic dzīvnieku ķērāji, ar kuriem pašvaldība ir noslēgusi līgumu. Dzīvnieku ķērāji ir īpaši apmācīti, un to apliecina Latvijas Veterinārārstu biedrības izsniegta dzīvnieku ķērāja apliecība. Dzīvnieku ķērāja pienākums ir nodrošināt, ka astoņu stundu laikā pēc klaiņojošā dzīvnieka noķeršanas tas tiek nodots PVD reģistrētā dzīvnieku patversmē. Ja noķertajam dzīvniekam nepieciešama neatliekama veterinārmedicīniskā aprūpe, dzīvnieku ķērājam arī jānodrošina iespējami ātrāka noķertā dzīvnieka nogādāšana pie praktizējoša veterinārārsta, kurš noteiks dzīvnieka veselības stāvokli, un, ja nepieciešams, nozīmēs tālāku dzīvnieka ārstēšanu.
Pēc tam kad notvertais mājas (istabas) dzīvnieks ir nonācis PVD reģistrētā dzīvnieku patversmē, patversmes īpašniekam, pamatojoties uz dzīvnieka identifikācijas datiem (čipu) un vienotajā valsts datu bāzē pieejamo informāciju, ir jānosaka dzīvnieka īpašnieks un nekavējoties jāsazinās ar to, lai pēc iespējas ātrāk mīlulis atgrieztos mājās.
Tieši LDC datubāzē reģistrēts mājas mīluļa čipa numurs paver iespēju nekavējoši sazināties ar dzīvnieka saimnieku, nodrošinot iespējami ātrāku nokļūšanu mājās. Bet, kā norāda dzīvnieku patversmju darbinieki, daudz suņu joprojām nav čipoti un nav reģistrēti LDC uzturētajā vienotajā valsts mājas (istabas) dzīvnieku reģistrā.
Ja dzīvnieks nav apzīmēts ar čipu vai pēc citiem pieejamajiem dzīvnieka identifikācijas datiem nav iespējams noteikt tā saimnieku, patversmes īpašniekam ir jānodrošina patversmē uzņemtā dzīvnieka saimnieka meklēšana, ievietojot informāciju par dzīvnieku plašsaziņas līdzekļos. Ja 14 dienu laikā nav izdevies atrast dzīvnieka saimnieku, patversmes īpašniekam ir tiesības dzīvnieku atdot īpašumā citai personai, paturēt patversmē, nodot turēšanā citai patversmei vai arī eitanazēt to.
Ja suni atdod adopcijai citai personai, PVD reģistrētajai patversmei jānodrošina, ka dzīvnieks ir sterilizēts, attārpots, vakcinēts, apzīmēts (čipots) un reģistrēts LDC vienotajā reģistrā.
Dzīvnieku patversmei arī ir pienākums nodrošināt katram patversmē nonākušajam dzīvniekam nepieciešamo veterinārmedicīnisko aprūpi, lai saglabātu dzīvnieka veselību un ierobežotu cilvēkam un dzīvniekiem bīstamo infekcijas slimību izplatību. Tas ir nepieciešams, lai infekcijas vai sēnīšu izraisītas slimības nopietni neapdraudētu gan citus dzīvniekus (piemēram, parvovīrusa infekcija, gaļēdāju mēris, panleikopēnija, infekciozais hepatīts u.c.), gan cilvēku (piemēram, trakumsērga, leptospiroze, kailā ēde u.c.).
Kaķis, kurš vecāks par sešiem mēnešiem un ir sterilizēts, drīkst brīvi uzturēties ārpus sava īpašnieka teritorijas. Jāpiebilst, ka pašvaldības saskaņā ar to saistošajiem noteikumiem atļauj apdzīvotās vietās dzīvojamo māju tuvumā uzturēt bezsaimnieka kaķi, ja tas ir sterilizēts, atbilstoši apzīmēts (ar nogrieztu kreisās auss galiņu) un tiek nodrošināta tā labturība. Uz kaķiem pašlaik neattiecas obligātā apzīmēšana ar mikroshēmu un reģistrācija valsts datu bāzē, tomēr iesakām kaķu īpašniekiem izmantot vienotā reģistra priekšrocības (čipot un reģistrēt savu kaķi), tādējādi kaķa pazušanas gadījumā nodrošinot iespējami ātrāku tā atgriešanos mājās. Tieši čips palīdzēs atrisināt pārpratumu ļoti īsā laikā, ja tomēr kāda pārpratuma dēļ saimnieka kaķis tiek noķers un nokļūst PVD reģistrētā dzīvnieku patversmē.
Visu reģistrēto dzīvnieku patversmju saraksts ir pieejamas PVD tīmekļvietnē - PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā.
LDC uzturētais vienotais mājas (istabas) dzīvnieku reģistrs – dzīvnieka reģistrēšana, dati par dzīvnieka īpašnieku, ceļošana ar mājdzīvnieku u.c. informācija
Mājas (istabas) dzīvnieku īpašnieku pienākumus noteic šādi normatīvie dokumenti:
- Dzīvnieku aizsardzības likums
- Ministru kabineta 2006. gada 16. maija noteikumi Nr. 407 “Noteikumi par dzīvnieku labturības prasībām dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās, kārtību, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā, kā arī dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu reģistrācijas kārtību”
- Ministru kabineta 2012. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 678 “Klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanas prasības”
- Ministru kabineta 2011. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 491 “Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība”
- Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumi Nr.266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”
