Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda bezatbildīgo aicinājumu doties meklēt un fotografēt lāčus

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas - biedrības un nodibinājumi “Animal Rights Association B.&T.”, “Latvijas ainavas”, “dzivniekupolicija.lv”, “Vidzemes Ķepas” reaģējot uz Latvijas Nacionālā dabas muzeja iniciatīvu, izsludinot Latvijā fotokonkursu ar mērķi doties dabā speciāli meklēt un fotografēt gan lāču atstātus nospiedumus, pēdas, gan lāču mātes ar mazuļiem vai mazuļus vienus pašus, gan lāču tēviņus, nosoda aicinājumu kā bezatbildīgu un sabiedrības riskiem pakļaujošu rīcību.

Par sabiedrības izglītošanu un sagatavotību Latvijā, tiekoties ar meža dzīvniekiem to dabiskajā vidē, ir nozīmētas valsts iestādes, kurām tas ir pienākums. Diemžēl par fotosesiju riskiem ar lāci neviena no valsts institūcijām atbildību nav uzņēmusies. Par sugu aizsardzību atbildīgās Latvijas valsts institūcijas – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) jau laikā no 2021. gada rudens līdz 2022. gada 1. aprīlim demonstrējušas zemo kvalifikāciju augstākajā aizsardzības statusā esošā lielā plēsēja brūnā lāča (Ursus arctos L.) sugas pārvaldībā, veicot pieauguša dzīvnieka vecumu nesasnieguša indivīda preventīvu nogalināšanu eitanāzijas veidā, tādējādi apliecinot, ka lācis nav vēlams, un pret to izturas kā kaitīgu dzīvnieku, apgrūtinājumu. Būtiski, ka nebija vērtēts, vai dzīvnieks cilvēku bija ne apdraudējis, vai mēģinājis uzbrukt.

Nosodījums pamatots arī ar biedrības uzskatu, ka iniciatīva kopēta no kaimiņvalsts igauņu aktivitātes ar nosaukumu “Lācis mūsu kaimiņš”, neņemot vērā, ka Latvijā situācija atšķiras no Igaunijas ar to, ka igauņi respektē lāča ienākšanu ežos un līdz ar to arī apdzīvotu vietu tuvumā.  Turpretī Dabas muzeja aicinājums vērtējams kā galēji bezatbildīgs solis, jo Latvijas sabiedrība nav gatava sastapties ar savā dabiskajā dzīves vidē atgriezušos lielo plēsēju. Par to liecina notikumi Gulbenes – Valkas lācēniem. Tie ātri izgaismoja virkni valstī savlaicīgi nerisinātu un ielaistu problēmu bezatbildīgiem aizsargājamo savvaļas sugu pārvaldībā. Jārisina pretruna: rīcība dzīvnieka aizsargāšanai no cilvēkiem, un rīcība cilvēku drošībai, novērtējot riskus. Šīs problēmas pastāv, un, neskatoties uz to, VARAM pakļautībā esošais Latvijas Nacionālais dabas muzejs eksperimentē ar sabiedrību, neizvērtējot riskus un neuzņemoties nekādu atbildību par aicinājuma sekām.

Jājautā, vai mūsu sabiedrībai ar viena lācēna eitanāziju vēl nepietiek?

Diemžēl paļāvību atklātai un labai mūsu sabiedrības vērtīgā un aizsargājamā dabas resursa pārvaldībai valstī nestiprina arī fakts, ka par dabas aizsardzību atbildīgā DAP Orhūsas konvenciju nerespektē, un biedrības “Animal Rights Association B.&T.” lūgums izdot tai iestādes Lēmumu par lācēna eitanāziju, bijis jāpārsūdz jau vairākās tiesu instancēs.

Papildināts 07.09.2022.g.:

Reaģējot uz dzīvnieku aizsardzības organizāciju satraukumu par lāču fotokonkursa bīstamajām sekām, Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir precizējis informāciju par lāču fotokonkursa mērķi un noteikumiem, papildinot ar šādiem punktiem:

• Fotogrāfiju uzņemšanas nolūkā kategoriski aizliegts tuvoties lāčiem, to mazuļiem, migām, atpūtas vietām un tml., tā radot apdraudējumu gan dzīvniekiem, gan sev. 
• Konkursā netiks vērtētas fotogrāfijas, kurās redzama lāču apzināta barošana apdzīvotās vietās un to tuvumā, ceļmalās, tūrisma takās, ugunskuru un telšu vietās. 
• Fotokonkursa dēļ nepievilināt lāčus, tos piebarojot, piemēram, atstājot ēdienu vai tā pārpalikumus, kā arī nenoslēgtās kompostkaudzēs nemest augļus un dārzeņus.

Avots:

Izsludināts fotokonkurss „Lācis – mūsu kaimiņš” - precizēta informācija -  https://dabasmuzejs.gov.lv/lv/aktualitates/izsludinats-fotokonkurss-lacis-musu-kaimins-precizeta-informacija