Beidzot notikusi darba grupas sanāksme Zemkopības ministrijā par dzīvnieku aizsardzības organizāciju iniciatīvu
Pavasarī 26 Dzīvnieku aizsardzības organizācijas uzsāka cīņu, lai panāktu izmaiņas Dzīvnieku aizsardzības likumā un Veterinārmedicīnas likumā ar virkni prasībām, kas uzlabotu dzīvnieku situāciju Latvijā. Īpaši mēs lūdzām ar likumu ierobežot vardarbību pret dzīvniekiem.
14.maijā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē deputāti uzdeva Zemkopības ministrijai vasarā sasaukt darba grupu, kurā piedalītos arī visas nevalstiskās organizācija un sociālie partneri, lai izstrādātu tādu priekšlikumu redakciju, kas apmierinātu visas puses.
“Tā kā pastāv milzīgs sabiedrības pieprasījums uzlabot likuma normu pēc būtības, kas nav pietiekami diskutēts ministrijas darba grupās, par ko priekšlikumus bija iesnieguši arī vismaz 5 Saeimas deputāti, komisija lēma neturpināt diskusiju Saeimā, bet gan uzdot Zemkopības ministrijai organizēt darba grupas, saskaņot viedokļus ar nevalstisko sektoru, un tad nākt uz Saeimu ar jau pilnīgi gataviem priekšlikumiem kā risināt visas tās daudzās problēmas uz ko sabiedrība un dzīvnieku aizsardzības organizācijas visu šo laiku norādījušas”, rakstījām toreiz.
Lieki piebilst, ka Zemkopības ministrija ar Saeimas uzdevuma izpildi nesteidzās – darba grupa un kopīgā sapulce tika sasaukta nevis vasarā, bet gan tikai vēlā rudenī - 25.oktobrī. Gandrīz pieci mēneši ministrijai bija nepieciešami, lai sagatavotos šai sanāksmei. Pie tam arī tad darba grupa tika sasaukta tikai pateicoties Saeimas deputātu iniciatīvai.
Tā kā bija ļoti liels skaits iesaistīto pušu, sanāksme norisinājās 3 stundas. Tajā no valsts institūciju puses piedalījās saeimas deputāti Raimonds Bergmanis, Regīna Ločmele-Luņova, Dace Rukšāne - Ščipčinska, kā arī pārstāvji no Zemkopības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts policijas, Rīgas pašvaldības policijas, Rīgas domes, Liepājas domes, Pašvaldību savienības.
Savukārt no nevalstiskā sektora piedalījās dzīvniekupolicija.lv, kas pārstāv visas 33 dzīvnieku aizsardzības organizācijas, kas pavasarī aizsāka diskusiju par nepieciešamību pēc izmaiņām likumos, kā arī Latvijas Kinoloģiskā federācija, Latvijas Veterinārārstu biedrība un citu organizāciju pārstāvji.
Tika izdiskutēti pieci Dzīvniekupolicija.lv iesniegtie priekšlikumi, ko pašlaik jau atbalstījuši deputāti no 5 Saeimas frakcijām. Tie īsumā ietver piecus galvenos punktus:
1. Aizliegums turpmāk turēt dzīvnieku personai, kas sodīta par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku;
2. Sakārtot mājas (istabas) dzīvnieku audzēšanas (vairošanas un tirdzniecības) rūpalu tā, lai neciestu dzīvnieki;
3. Uzlabot suņu obligātās reģistrācijas sistēmu tiktāl, ka datubāzē ir vismaz 90% no Latvijā mītošiem suņiem un sakārtot mājas (istabas) dzīvniekiem izsniedzamo dokumentu jomu, neuzspiežot kā obligātu ES ceļošanas pasi katram Latvijas sunim;
4. Izstrādāt tiesisku aizsardzību sterilizētiem bezsaimnieka kaķiem, kuri diemžēl ir mūsu sabiedrības un vides sastāvdaļa un mēs visi kopā esam atbildīgi par tiem;
5. Paildzināt dzīvnieku patversmēs nonākušo dzīvnieku cerību dienu skaitu no 14 uz 30, virzoties uz humānas sabiedrības vērtībām, kur netiek eitanazēti veseli, dzīvotspējīgi dzīvnieki.
Pagaidām no pieciem ir izdevies panākt tikai vienu kompromisu – ZM atsauks savu ierosinājumu no likuma svītrot normu, kas liedz par nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem vienreiz tiesātām personām turēt dzīvniekus. Iepriekš ZM bija ieplānojuši no ši jau eksistējošā regulējuma atteikties. Tagad tika nolemts stiprināt šo normu, iestrādājot administratīvajos un kriminālpārkāpumu sodos.
Sanāksmes laikā tapa skaidrs, ka ministrijas ierēdņi turpina lobēt mājas/istabas dzīvnieku pavairotājus un negrasās tubvākajā laikā izstrādāt vērā ņemamus normatīvo aktu grozījumus, lai regulētu šo nelegālo rūpalu valstī.
Arī izpratne par klaiņojošo un pamesto dzīvnieku skaita mazināšanu patversmēs ierēdņiem un dzīvnieku aizstāvjiem ir stipri atšķirīga.
Kopumā sanāksme pierādīja, ka nav ko cerēt uz izpildvaras ierēdņi iniciatīvu, ka dzīvnieku un to aizstāvju vienīgā cerība ir Saeimas deputāti, kuriem lūgsim ar likuma spēku uzlikt par pienākumu Ministru kabinetam izstrādāt virkni noteikumu, kuri uzlabotu dzīvnieku aizsardzībā Latvijā, lai mūsu valsts nekļūtu par eitanizācijas lielvalsti un nebūtu pārpildītas patversmes ar cilvēku pamestiem dzīvniekiem, lai tiem cilvēkiem, kam dzīvnieki atņemti par cietsirdīgu izturēšanos, tos neatļautu ņemt atkal un atkal, lai varmākas tiktu arī pienācīgi sodīti, lai dzīvnieki neciestu to nesaprātīgas pavairošanas, cilvēku naudas kāres dēļ, utt.
Lai mēs aizsargātu tos, kas paši nevar sevi aizsargāt!
