Seminārā piedalījās pārstāvji valsts un zinātniskajām iestādēm, labturības prasības kontrolējošo iestāžu eksperti, kā arī praktizējoši veterinārārsti, dzīvnieku pārvadātāji, kautuvju pārstāvji un fermu īpašnieki no visām Baltijas un Skandināvijas valstīm.
Seminārā apsprieda nozīmīgus lauksaimniecības dzīvnieku labturības jautājumus. Piemēram, kā labāk apieties ar liellopiem, kuri nav piemēroti pārvadāšanai uz kautuvi, kādiem labturības aspektiem pievērst lielāku uzmanību slimu vai ievainotu liellopu piespiedu kaušanā fermā, cik liela un nozīmīga ir kautuvju un veterinārārstu iesaiste pirmskaušanas darbībās un kāda ir labturības prasību ievērošanas saikne ar pārtikas drošības aspektiem.
Semināra laikā Zviedrijas un Norvēģijas lektori dalījās pieredzē, kā tiek risināta liellopu piespiedu kaušana uz vietas fermā, kur liela nozīme ir dzīvnieku pirmskaušanas izmeklēšanai, novērtējot, vai šāds dzīvnieks ir derīgs pārtikas apritei. Diskutēja arī, kādas minimālās higiēnas prasības jāievēro, lai nodrošinātu pārtikas drošību. Savukārt Zviedrijas kolēģi prezentēja e-apmācības sistēmu par dzīvnieku labturību kaušanas laikā.
Dzīvnieku labturības augstu standartu ievērošana sevī ietver ne tikai dzīvnieka pasargāšanu no saslimšanas un traumām. Tā ietver arī slimību profilaksi un ārstēšanu un, ja nepieciešams, dzīvnieku humānu nonāvēšanu. Izglītotiem dzīvnieku īpašniekiem un kautuvju darbiniekiem ir izšķiroša nozīme labturības standartu ievērošanā. Savukārt pieredzējuši un profesionāli veterinārārsti ir tie speciālisti, kuri var sniegt savus ieteikumus dzīvnieku īpašniekiem labturības jautājumos.
/Raksts pārpublicēts no portāla lvportals.lv/
