Aktuāli jautājumi un atbildes par obligāto suņu čipēšanu un reģistrēšanu
1. Kam dzīvnieku apzīmēšana nepieciešama (3-5 argumenti par)?
Apzīmēts dzīvnieks ir identificējams (piemēram, dzīvnieku vakcinējot ikvienam veterinārārstam ir iespēja pārliecināties, ka tiek vakcinēts konkrēts, pēc mikroshēmas identificējams melns suns). Apzīmēts un reģistrēts dzīvnieks ir identificējams ar konkrētu personu (īpašnieku un/vai turētāju), kura ir atbildīga par dzīvnieku.
Mājas (istabas) dzīvnieka apzīmēšana nepieciešama:
1) dzīvnieka īpašniekam (turētājam) – sava dzīvnieka (t.sk., īpašumtiesību) aizsardzībai, dzīvnieka noklīšanas gadījumā ātrai tā atgūšanai, dzīvnieka zādzības novēršanai u.tml.;
2) dzīvniekam – piesaiste konkrētam cilvēkam, kurš par dzīvnieku atbildīgs, dzīvnieka atrašanas gadījumā pēc reģistra datiem ātri noskaidrojams tā īpašnieks;
3) Pārtikas un veterinārajam dienestam – uzraudzības un kontroles dzīvnieku labturības jomā nodrošināšanai; policijai – sabiedriskās kārtības nodrošināšanai un cietsirdības pret dzīvniekiem novēršanai; pašvaldībām – dzīvnieku turēšanas kārtības nodrošināšanai savā administratīvajā teritorijā;
4) sabiedrībai – apzīmēts un reģistrēts dzīvnieks paaugstina dzīvnieka īpašnieka atbildību par dzīvnieka turēšanu, dzīvnieka uzvedību utt., tādējādi uzlabosies sabiedriskā kārtība, jo apzīmēta dzīvnieka īpašniekam būs faktiski neiespējami izvairīties no atbildības (piemēram, par dzīvnieka nodarītiem kaitējumiem, par dzīvnieka klaiņošanu u.c.).
2. Kādi būs sabiedrības ieguvumi, ieviešot šo projektu? Kuras sabiedrības grupas iegūs visvairāk?
Sabiedrības galvenais ieguvums būs sabiedriskā kārtība mīļdzīvnieku turēšanas jomā. Paaugstinoties dzīvnieka īpašnieka atbildībai par nepienācīgu dzīvnieka turēšanu, ilgtermiņā tiks mainīta personu attieksme pret nepārdomātu dzīvnieka ņemšanu, noteikumu ievērošanu dzīvnieka turēšanai, sabiedrības interešu respektēšanu.
Iegūs abas grupas:
1) tie, kas tur dzīvniekus – labticīgam un likumpaklausīgam dzīvnieka īpašniekam dzīvnieka apzīmēšana un reģistrēšana papildus uztraukumus un pienākumus neradīs, bet atvieglos dzīvnieka atgūšanu nejaušas tā noklīšanas gadījumā, radīs drošības sajūtu par īpašuma tiesībām uz dzīvnieku;
2) tie, kas netur dzīvniekus – netiks apgrūtināti ar rūpēm par nepieskatītiem, klaiņojošiem un bezsaimnieka dzīvniekiem, novēršot dzīvnieka turēšanas pārkāpumus, tiks veicināta sabiedrības pozitīva attieksme pret dzīvniekiem un to turētājiem.
3. Kādi būs sabiedrības zaudējumi, ieviešot šo projektu? Kuras grupas zaudēs visvairāk?
Sabiedrībai kopumā zaudējumu nebūs. Grupas, kas zaudēs, ir:
1) mājas (istabas) dzīvnieku vairotāji un audzētāji – dzīvnieku apzīmēšana un reģistrēšana padarīs caurspīdīgu to saimniecisko darbību, dzīvnieku patieso skaitu, vairošanas biežumu utt..
2) t.s. “nelegālo patversmju” turētāji – personas, kas tur piecus un vairāk vienas sugas dzīvniekus, bet neziņo par šādām turēšanas vietām, kā arī nereģistrē dzīvnieku patversmi normatīvos noteiktā kārtībā;
3) regulārie dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpēji – reģistra informācija ļaus secināt, piemēram, par regulāru dzīvnieka klaiņošanu, nonākšanu dzīvnieku patversmē, aizdomīgu dzīvnieku mirstību, dzīvnieka nevakcinēšanu utt..
4. Kāpēc pret apzīmēšanas uzticēšanu PVD inspektoriem un patversmju darbiniekiem iebilst Latvijas Veterinārārstu biedrība un arī citas sabiedriskās organizācijas?
Līdz šim un arī patlaban vienīgie, kas var veikt mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu, ir praktizējošie veterinārārsti, kuru intereses pārstāv Latvijas Veterinārārstu biedrība. Pie valsts noteiktas obligātas dzīvnieku apzīmēšanas un reģistrēšanas prasības, dzīvnieka apzīmēšanai un reģistrēšanai ir brīva komerccena, kas ir pat 10 reizes lielāka par pakalpojuma pašizmaksu. Paplašinot personu loku, kas varēs veikt dzīvnieka apzīmēšanu un reģistrēšanu, un veikt to lētāk, dzīvnieka īpašniekam tiek radīta alternatīva – nav obligāti jādodas pie veterinārārsta (kuri līdz šim arī nav izrādījuši pārāk lielu interesi par mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu). Valstī ir 942 veterinārārsti (pēc LVB 2016.gada datiem), no kuriem tikai 271 veterinārārsts ir noslēdzis līgumu ar valsts reģistru LDC par reģistrācijas pakalpojumu veikšanu. No līgumu noslēgušajiem, tikai 78 veterinārārsti 5 gadu laikā, kopš spēkā MK noteikumi, ir apzīmējuši/reģistrējuši katrs vairāk kā 100 suņus. Kopējais veterinārārstu apzīmēto/reģistrēto suņu skaits 5 gadu laikā ir 27 117 no 42 609 reģistrētajiem suņiem (LDC 2016.gada statistikas dati).
Pret paplašinātu apzīmētāju loku iebilst organizācijas, kurām ir citas prioritātes, kā arī privātas dzīvnieku patversmes, kuras nesniedz pakalpojumu pašvaldībai un nav spiestas ik dienu uzņemt 2-3 jaunus dzīvniekus un lemt par to eitanāziju pēc 14 dienu uzturēšanas.
5. Kāpēc ir jāļauj apzīmēt mājdzīvniekus PVD inspektoriem?
PVD inspektori ikdienā sastopas ar dzīvnieku saimniekiem, kuri jau ir pārkāpuši un/vai pārkāpj dzīvnieka labturības noteikumus. Tāpēc dzīvnieku identificēšana pārkāpuma brīdī un vietā ir vairāk kā racionāla, tā novērsīs iespēju izdarīt anonīmus pārkāpumus ar dzīvniekiem turpmāk un nodrošinās rezultatīvu iespēju saukt pie atbildības saimnieku jau uzreiz.
Šobrīd PVD inspektors pārkāpuma brīdī nevar pārliecināties par dzīvnieka identitāti, ja tas nav apzīmēts un reģistrēts. Ja persona atzīst, ka dzīvnieks tai pieder, šo personu var saukt pie administratīvās atbildības par dzīvnieka nereģistrēšanu, uzliekot par pienākumu dzīvnieku reģistrēt. Tas nozīmē, ka PVD inspektoram būs jāveic atkārtota pārbaude pēc noteiktā termiņa, kā arī rada personai iespēju atbrīvoties no dzīvnieka, sajūtot, ka dzīvnieka turēšana kļūst apgrūtinoša un nevēlama.
6. Kāpēc ir jāļauj apzīmēt mājdzīvniekus patversmes darbiniekiem?
Dzīvnieku patversmēs nonāk dzīvnieki, kuru turēšanā ir pieļauti pārkāpumi: apzināti vai nejauši, tomēr tie ir pārkāpumi. Attiecīgi dzīvnieku patversmē uzņemot neapzīmētu un/vai nereģistrētu dzīvnieku, patversmes darbinieks ir primāri ieinteresēts dzīvnieku apzīmēt un/vai reģistrēt – tas novērš turpmākus apzinātus pārkāpumus un būtiski samazina klaiņojošo dzīvnieku skaitu. Savukārt nejaušie dzīvnieku noklīšanas gadījumi nav sabiedriski bīstami un pēc reģistra datiem dzīvnieks ir ātri atdodams tā īpašniekam, pat nenonākot līdz dzīvnieku patversmei.
Dzīvnieku patversmes ir pārpildītas ar anonīmi pamestiem dzīvniekiem, un tā ir nebeidzamā cīņa ar vējdzirnavām – kamēr pamesto dzīvnieku uztur par sabiedrības ziedotiem līdzekļiem patversmē, dzīvnieku izmetušais var ņemt nākamo dzīvnieku, neuzņemoties nekādu atbildību ne par pamesto, ne par nākamo paņemto. Šīs ir personas, ka nonāk dzīvnieku patversmju redzeslokā, bet visticamāk nekad nenonāks veterinārārsta redzeslokā, jo vienkārši neuzskata par vajadzīgu savam dzīvniekam nodrošināt veterinārmedicīnisko aprūpi. Atšķirībā no veterinārārsta, kas nav ieinteresēts sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, bet nodarbojas ar komercdarbību – veterinārmedicīnisko pakalpojumu sniegšanu, dzīvnieku patversmes ir ieinteresētas klaiņojošo dzīvnieku skaita samazināšanā - līdzekļi, kas iztērēti dzīvnieka identificēšanai ar konkrētu cilvēku ir daudzkārt mazāki, kā tie līdzekļi, kas nepieciešami anonīma dzīvnieka uzturēšanai patversmē mēnešiem vai pat gadiem.
7. Vai PVD inspektori un patversmju darbinieki spēs tikt galā ar apzīmēšanu tā, lai dzīvniekiem nerastos veselības problēmas? Cik vienkārša vai sarežģīta ir šī procedūra?
Čipēšanu un reģistrēšanu uzticēt arī apmācītām personām paredz ES regula. Jebkuru citu dzīvnieku (izņemot suņu, kaķu un sesku) apzīmēšanu gan ar čipu, gan krotālijām jau sen Latvijā var veikt ne tikai apmācītas personas, bet pat paši dzīvnieku īpašnieki.
Ne čipēšana, ne reģistrēšana nav ārstnieciska procedūra. Dzīvnieka apzīmēšana ar mikroshēmu ir vienkārša manipulācija - mikročipa ievadīšana zemādā ar šļirces palīdzību (nav ne jādozē pēc dzīvnieka svara, ne jātrāpa kādā konkrētā vietā, kur būtu vajadzīgas veterinārmedicīniskas zināšanas, mikročipa kapsula jau ir vienreizējas izmantošanas šļircē). Procedūra aizņem pāris sekundes.
Starp citu, nagu apgriešana dzīvniekam ir daudz laikietilpīgāka un sarežģītāka procedūra par mikročipa ievadīšanu. Arī kažoka ķemmēšana un savēlušos kunkuļu izgriešana ir laikietilpīgāka un sarežģītāka. Sižeti, kur katrs var pārliecināties, ko nozīmē zemādā ievadīt čipu:
100% garantijas, ka dzīvniekam neradīsies problēmas vai arī ka mikročips izturēs visu dzīvnieka mūža laiku nav, bet tādas garantijas nav arī veicot apzīmēšanu pie veterinārārsta.
8. Vai visas patversmes būs spējīgas nodrošināt apzīmēšanu, ja tas tiks ļauts?
Līgums ar dzīvnieku patversmi ir viens no kontroles mehānismiem, kā veidot apmācīto personu loku un uzraudzīt apmācīto personu darbības kvalitāti. Bet plānotā kārtība neuzliek dzīvnieku patversmei pienākumu piesaistīt apmācītās personas un tās uzraudzīt. Attiecīgi, ja dzīvnieku patversmei nav pietiekošas kapacitātes vai arī nav nepieciešamības pēc šādām apmācītām personām, tā neslēgs līgumus ar personām par suņu apzīmēšanu un reģistrāciju, neveiks dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrāciju, bet, kā līdz šim, uzticēs šo pakalpojumu patversmi apkalpojošam veterinārārstam.
9. Vai PVD neiebilst pret jaunas funkcijas ieviešanu organizācijas inspektoriem?
PVD atbalsta plānoto kārtību, ka PVD inspektors pārbaudes vietā un pārbaudes laikā būs tiesīgs apzīmēt un reģistrēt mājas (istabas) dzīvnieku, jo tas būtiski atslogos PVD resursu turpmākām pārbaudēm, kā arī atvieglos mājas (istabas) dzīvnieku labturības noteikumu uzraudzību.
10. Kas apmaksās patversmju darbinieku apmācību? Kas apmaksās PVD darbinieku apmācību?
Ar apmācību saistītos izdevumus paredzēts, ka segs pati apmācāmā persona. PVD darbiniekiem apmācības netiks prasītas, jo tiem jau ir veterinārmedicīniskā izglītība (ir pietiekama kvalifikācija apzīmēšanas un reģistrēšanas veikšanai).
11. Kā priekšlikums ļaut apzīmēt mājdzīvniekus ne tikai veterinārārstiem ietekmēs veterināru biznesu?
Ņemot vērā, ka pēdējo piecu gadu laikā praktizējošie veterinārārsti nav izrādījuši lielu interesi par mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu, personu loka paplašināšana neatstās būtisku ietekmi uz veterinārārstu biznesu. Veterinārārsta primārai interesei būtu jābūt veterinārmedicīnas (ārstēšanas) pakalpojuma sniegšanai, nevis nemedicīnisku darbību veikšanai, kāda ir gan mikročipa ievade, gan reģistrācijas veidlapas aizpildīšana un datu ievadīšana LDC datubāzē.
Tā kā apmācītām personām un PVD inspektoriem netiks dotas tiesības veikt nevienu veterinārmedicīnisku darbību, veterinārārstu darba apjoms būtiski nemazināsies, tieši pretēji – dzīvnieka apzīmēšanas un reģistrēšanas rezultātā paaugstinātā dzīvnieku īpašnieku atbildības sajūta radīs priekšnoteikumus veterinārārstu klientu pieaugumam.
12. Vai ir veikti aprēķini, cik daudz gadā varētu tikt veiktas apzīmēšanas patversmēs un ar PVD inspektoru rokām?
Uz šo brīdi Pārtikas un veterinārajā dienestā ir reģistrētas 28 dzīvnieku patversmes. Plānots, ka katrai patversmei varētu būt piesaistītas ne vairāk kā 5 apmācītās personas. Precīzs apmācīto personu skaits nav zināms, kamēr nav veikta šo personu apmācība un uzskaite.
Inspektoru skaits – 90 PVD valsts vecākie inspektori un valsts inspektori, kas veic veterināro uzraudzību un kontroli valstī.
13. Vai ir tiesa, ka ne PVD inspektori, ne patversmju darbinieki nevarēs veikt dzīvnieku reģistrāciju LDC datu bāzē?
Dzīvnieka apzīmēšanai valstiskā izpratnē ir jēga tikai tad, ja dzīvnieks ir reģistrēts valsts reģistrā LDC. Reģistrēt iespējams tikai čipētu dzīvnieku. Gan PVD inspektoriem, gan dzīvnieku patversmju darbiniekiem paredzētas tiesības gan apzīmēt, gan reģistrēt dzīvnieku. Šī brīža kārtība, ka tikai veterinārārsts var gan apzīmēt, gan reģistrēt, bet pašvaldībā vai LDC klientu apkalpošanas centrā var tikai reģistrēt jau apzīmētu dzīvnieku, ir radījusi absurdu situāciju, ka daudzi dzīvnieki ir apzīmēti, bet nav reģistrēti LDC, jo veterinārārsts nav bijis ieinteresēts nodarboties ar datu ievadi, bet dzīvnieka īpašnieks nav sapratis vai arī apzināti nav veicis procesu līdz galam, nav reģistrējis savu dzīvnieku.
Būtiski ir vienlaikus apzīmēt un reģistrēt dzīvnieku. Nošķirot šīs darbības piecu gadu laikā ir pierādījies, ka šāda kārtība ir neefektīva, nesaprotama, nedraudzīga dzīvnieka īpašniekam.
14. Vai 50 eiro par čipēšanu/reģistrēšanu ir dārgi vai lēti?
Šo abu procesu (čipēšana/reģistrēšana) aptuvenā pašizmaksa pēc šī brīža iepirkumu cenām un noteiktā valsts cenrāža ir 9 eiro (2 eiro - čips, 3eiro - čipa injekcija, 0.50 eiro - pase, 3.50 eiro - valsts noteiktā reģistrēšanas maksa). Taču tirgū šo komplekso pakalpojumu pašlaik iespējams saņemt kopumā samaksājot vismaz 55 eiro, jo čipēšana un reģistrēšana vēl tiek papildināta ar vakcinēšanu (20 eiro čips un tā injekcija, 5 eiro pase, 15 eiro vakcinēšana, 15 eiro piereģistrēšana LDC, jo pašlaik to nevar veikt pats saimnieks www.latvija.lv tiešsaistē).
Runājot par konkurenci, dzīvnieka čipēšana ir neatņemama sastāvdaļa valstī noteiktajai obligātajai suņu reģistrēšanai valsts vienotajā reģistrā LDC. Čipēšana līdz šim ir uzticēta salīdzinoši šauram komersantu lokam (veterinārārstiem). Bez tam, veterinārārsti pašlaik ir vienīgie, pie kuriem var saņemt čipēšanas un reģistrēšanas pakalpojumu vienkopus. Tas radījis situāciju, ka čipēšanas izmaksas ir sadārdzinātas un papildus apaudzētas ar dažādiem veterināriem papildpakalpojumiem, bet reģistrācijas veikšana LDC pie veterinārārsta netiek piedāvāta par valsts noteikto cenrādi, bet sadārdzināta pat vairāk kā 2 reizes. Ievērojams skaits dzīvnieku ir apzīmēti, bet nav reģistrēti LDC.
5 gadu laikā vetārstiem bij iespēja pierādīt, ka spēj sačipēt/piereģistrēt visus suņus Latvijā, jo bija vienīgie, pie kuriem šis pakalpojums pieejams kompleksi. Tas nav izdevies, jo veterinārārstu interese par visu suņu saskaitīšanu vienotā valsts reģistrā, lai vairs nebūtu neidentificētu suņu, nav bijusi pietiekama.
Valstī ir 942 veterinārārsti (pēc LVB 2016.gada datiem), no kuriem tikai 271 veterinārārsts ir noslēdzis līgumu ar valsts reģistru LDC par reģistrācijas pakalpojumu veikšanu. No līgumu noslēgušajiem, tikai 78 veterinārārsti 5 gadu laikā, kopš spēkā MK noteikumi, ir apzīmējuši/reģistrējuši katrs vairāk kā 100 suņus. Kopējais veterinārārstu apzīmēto/reģistrēto suņu skaits 5 gadu laikā ir 27 117 no 42 609 reģistrētajiem suņiem (LDC 2016.gada statistikas dati). Kopējais valstī turēto suņu skaits dēļ nesekmīgās, sarežģītās un dārgās apzīmēšanas/reģistrācijas procedūras joprojām nav zināms un pēc dažādām aplēsēm svārstās no 160 000 līdz 260 000 suņiem Latvijā.
15. Varbūt PVD nav pietiekami noslogoti? Vai šādi PVD vēlas papildināt savu budžetu? Vai cilvēki kuri nevar/negrib atļauties 50 eiro, gribēs un varēs atvēlēt 15 eiro? Vai varbūt vienkārši nav izpratnes, kāda jēga ir čipošanai?
Dzīvnieka čipēšanai valstiskā izpratnē ir jēga tikai tad, ja viņš ir reģistrēts valsts reģistrā LDC. Reģistrēt iespējams tikai čipētu dzīvnieku. Tāpēc steidzami, sabiedriskās kārtības nodrošināšanai, kā arī par ES fondu līdzekļiem izveidotā valsts reģistra rezultatīvo rādītāju sasniegšanai līdz š.g. beigām (vismaz 80 000 suņu) un pilnvērtīgai suņu uzskaitei valstī vienotā reģistrā LDC ( vismaz 160 000), nepieciešams paplašināt personu loku, kuras tiesīgas veikt vienlaicīgi dzīvnieka čipēšanu un reģistrēšanu.
Čipēšanas/reģistrācijas atvieglojumi nepieciešami, lai, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, valstī sekmīgi tiktu nodrošināta visu suņu uzskaite, tādējādi būtiski samazinot pašvaldību budžetu tēriņus par anonīmi pamestu dzīvnieku uzturēšanu patversmēs un eitanāziju, lai sekmīgi tiktu nodrošināta PVD un policijas spēja saukt pie atbildības suņu saimniekus par izdarītājiem pārkāpumiem, lai beidzot sāktu tikt uzskaitīta suņu audzētāju saimnieciskā darbība, kas pašlaik tiek pozicionēta kā hobijs, lai būtu caurskatāma patversmēs nonākošo dzīvnieku aprite, lai pašvaldības spētu izvērtēt, noteikt to teritorijās turēto suņu skaitu, turēšanas nodevu apmēru un to veiksmīgi arī iekasētu, šādi rodot līdzekļus ar mājas istabas dzīvnieku turēšanu saistītām vajadzībām – suņu laukumi, atkritumu urnas, finansējums patversmju uzturēšanai utt.
Iespēju visiem kopā - veterinārārstiem, patversmēm, PVD inspektoriem - līdz gada beigām saskaitīt visus suņus vajadzētu uztvert kā kopīgu darbu sabiedrības labā, lai vairs nebūtu vieglprātīgi ņemtu un anonīmi pamestu vai mocītu dzīvnieku. No tā iegūtu visi, gan godprātīgi suņu saimnieki, gan uzraugošās institūcijas, gan patversmes, gan vetārsti.
Vetārstiem neviens neko neņem nost, bet gan kopīgā darbā cenšas panākt pilnvērtīga reģistra izveidi.
Atvieglojumus dzīvnieku čipēšanai un reģistrēšanai izstrādāja Zemkopības ministrija sadarbībā ar nozares speciālistiem. Tos atbalsta Ministru Kabinets, Latvijas pašvaldību savienība, lauksaimnieku un mednieku organizācijas, dzīvnieku patversmes , kuras sniedz pakalpojumus pašvaldībām visā Latvijā un ikdienā sastopas ar nesamērīgi daudz anonīmi pamesto dzīvnieku problēmu.