Sākums > AIF ziņa

Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu virzība

01.06.2021. – Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā LR Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisija skatīja likumprojektu Nr.507/Lp13 “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” – likumprojektu, kas valstiskā mērogā noteiks mūsu mazo brāļu un māsu – dzīvnieku - likteni mūsu valstī.

Kaut arī gana ilgi mēs dzīvojam Eiropas Savienībā un 21.gs., Latvijā joprojām dzīvnieks kā vērtība un justspējīga būtne ir deklaratīvs ieraksts Dzīvnieku aizsardzības likuma preambulā. Jo faktiski valsts un normatīvu galvenais vektors ir turpināt cīnīties ar sekām nesakārtotajā dzīvnieku jomā- stingrākā patversmju uzraudzībā, dzīvnieku sludinājumu regulējuma radīšanā, kas pats par sevi ir vajadzīgs un vēlams, taču dzīvnieku aizsardzības organizācijas joprojām uzskata, ka ņemot vērā 7 deputātu iniciatīvu un šo likmprojektu - dzīvnieku joma tomēr ir jāsakārto pēc būtības:

1) Pirmkārt, radot regulējumu un strādājošu uzraudzības mehānismu dzīvnieku audzētavām un pavairotājiem, kuru slēptais lobijs diemžēl joprojām uzvar. Tā vietā, lai radītu efektīvus Ministru kabineta noteikumus šai mērķgrupai un beidzot padarītu šo pret dzīvniekiem bieži cietsirdīgo rūpalu uzraugāmu un kontrolējamu un radītu mehānismu, kā likt šim biznesam iznākt no  ēnu ekonomikas (beznodokļu un skaidras naudas darījumu) zonas, atbildīgā ministrija joprojām turpina apgalvot, ka viss mums ir labi un trūkst tikai sludinājumu kontroles, kas faktiski ir dekoratīva norma, lai viss turpinātos bez izmaiņām;

2) Otrkārt, beidzot sakārtojot obligāto dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrāciju kā vienotu un nesadalāmu procesu. Pēc ilgus gadus sniegtiem apgalvojumiem, ka ar šo Latvijā jau nu viss ir kārtībā, šī gada janvārī atbildīgā ministrija tomēr atzina, ka problēmas ir, rosinot Veterinārmedicīnas likuma grozījumus. Nav gan skaidrs, kādēļ šis atkal jāregulē ar stipri atliekošiem termiņiem (kaut kad, varbūt 2022.gadā) un cita likuma ietvaros, ja šo var sakārtot tagad- skatot Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumus?

3) Treškārt, izveidojot valsts mēroga sistēmu, kuras ietvaros ikviens sabiedrības loceklis var aktīvi iesaistīties dzīvnieku jomas uzraudzībā. Nav jau tik būtiski, vai tos sauc par sabiedriskajiem dzīvnieku aizsardzības inspektoriem, kuri noteiktas kārtības ietvaros ir ieguvuši nepieciešamās zināšanas un iemaņas, vai par dzīvnieku ekspertiem. Būtiski ir tas, ka galvenā dzīvnieku jomu uzraugošā institūcija - Pārtikas un veterinārais dienests atzīst - galā ar visu netiekam, kapacitātes nav un noslodze milzīga. Tad būtu tikai loģiski radīt regulējumu tiem aktīvajiem sabiedrības locekļiem, kuriem dzīvnieki un viņu labsajūta ir būtiska dzīves sastāvdaļa - regulēti un sakārtoti iesaistīties un palīdzēt. Pozitīvi, ka vismaz konceptuāli tika atbalstīts nodot skatīšanai valsts iestāžu kompetenču sadalījumu dzīvnieku jomas administratīvo pārkāpumu procesā un kriminālprocesā, un ceram, ka esam sadzirdēti - Pārtikas un veterinārā dienesta darba laiks nav neierobežots, taču pārkāpumi dzīvnieku jomā notiek arī ārpus normēta darba laika darba dienās, tādēļ, lai nodrošinātu soda neizbēgamības principus un procesi tiktu izskatīti ātri, efektīvi un atbilstoši kompetencei- jābūt skaidram un visu nosedzošam regulējumam, ka šīs lietas izskata policija;

4)      Tikpat būtiski ir izveidot regulējumu ilgstoši novārtā atstātajai tēmai, kas līdz ar pavasara atnākšanu atkal bija sastopama gandrīz ik uz soļa - bezsaimnieka kaķi. Nav skaidrs, kurā brīdī mēs atzīsim, ka tā ir ne tikai lielo pilsētu, bet visas valsts problēma, jo mazāk šo kaķu diemžēl nepaliek, turklāt patversmes, kuras ievēro no-kill principus visbiezāk ir pārpildītas tieši ar kaķiem;

5)      Un noslēgumā, mūsu lielā sāpe. Diemžēl likumprojekts uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdi tiks nodots ar negatīvu deputātu balsojumu par iespēju dzīvniekiem atrasties patversmēm nevis 14 dienas, bet 30 dienas. Līdz šim klejojošu dzīvnieku, kurš nonāca patversmē, nedrīkstēja eitanizēt 14 dienas. Tā kā dzīvniekiem, kuri patversmēs nonāk procesuālo lēmumu vai darbību rezultātā jau šobrīd ir dotas vismaz 30 apmaksātas dienas uzturēties patversmē - dzīvnieku aizsardzības organizācijas uzskatīja, ka maksimālie EUR 250 000,00 gadā, ko tas varētu izmaksāt visām Latvijas pašvaldībām kopā nebūt nav ievērojama summa, lai tiktu nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret visiem patversmēs nonākušajiem dzīvniekiem, neatkarīgi no veida, kādā dzīvnieks patversmē ir nonācis. Pateicamies Saeimas deputātēm Dacei Rukšānei-Ščipčinskai un Kristai Baumanei, kas šo priekšlikumu atbalstīja, taču to, kas šoreiz atturējās (4) vai nebalsoja (1) - tomēr bija vairākums, kā rezultātā šis priekšlikums ar lielu sabiedrības atbalstu tomēr vēl varētu tikt atjaunots, skatot likumprojektu atbildīgajā komisijā.

 

Pateicamies par sadarbību partneriem un visiem, kam ir svarīgi, ka ikviena dzīvnieka dzīvība un labklājiba ir vērtība, ne tikai vārdos un pirmsvēlēšanu solījumos, bet arī darbos un rīcībā!

 

 

Iet atpakaļ